Rinkēvičs: Baltijas drošības jomā drīzumā sagaidāmi labi jaunumi

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Līdz Varšavas samitam vēl ir laiks, tomēr samērā drīz Baltijas valstis izdzirdēs labus jaunumus saistībā ar drošības uzlabošanu, pēc tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru (Frank Walter Steinmeier), teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs («Vienotība»).

Vaicāts par iespējamu Vācijas ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā, Rinkēvičs norādīja, ka pirms Varšavas samita vēl ir laiks. «[Taču] dzirdot sarunas, esmu drošs, ka mēs samērā drīz dzirdēsim labus jaunumus,» atzina Latvijas ārlietu ministrs.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šobrīd katrā Baltijas valstī nepieciešams nostiprināt bataljona līmeņa kaujas vienību, kā arī pilnveidot pretgaisa aizsardzību. Ministrs uzsvēra, ka bataljonu izvietošanai Baltijas valstī esot atbalsts dažādos līmeņos.

Savukārt Šteinmeiers pauda, ka Latvija var droši skatītes uz Varšavas samitu, jo Berlīne ir gatava sniegt savu ieguldījumu reģiona stiprināšanā.

«Pagājušajos divos gados esam pārliecinoši pierādījuši, ka mēs ne tikai saskatām drošības izmaiņas, bet gan reaģējam uz to,» uzsvēra Vācijas ārlietu ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd vēl nevar konkrēti pateikt kā Vācija stiprinās Baltijas drošību, jo vēl nav pieņemts galējais lēmums.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Vācija ir gatava dislocēt Lietuvā bataljona lieluma vienību, iepriekš paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks. «Mēs esam gandarīti par tādu Vācijas izvēli - tas ir stiprs solidaritātes solis mūsu drošības palielināšanā. Mēs jau kādu laiku cenšamies panākt, lai mūs valsts sabiedrotie dislocētu bataljona lieluma vienību. Man zvanīja aizsardzības ministre un apliecināja, ka viņi tādu lēmumu pieņēmuši, - droši vien saņemsim arī oficiālas ziņas,» ministrs sacījis aģentūrai BNS. Pēc viņa teiktā, runa ir par bataljona lieluma vienību ar visu nepieciešamo atbalstu.

Kā norāda izdevums «Spiegel.de», piedāvājumus par papildspēku dislocēšanu Lietuvā kanclere Angela Merkele Vācijas partnerēm Ziemeļatlantijas aliansē šīs nedēļas sākumā izklāstījusi slēgtajā minisamitā Hannoverē, kurā līdz ar viņu piedalījās ASV prezidents Baraks Obama, Francijas prezidents Fransuā Olands, Itālijas premjerministrs Mateo Renci un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Norādīts, ka galīgais lēmums varētu tikt apstiprināts jūlijā paredzētajā NATO Varšavas samitā.

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, kopš 2014.gada pavasara Lietuvā un citās Austrumeiropas valstīs rotācijas kārtībā ir izvietoti ASV karavīri un bruņojums. Šī reģiona valstīs izveidoti arī nelieli NATO štābi.

Turklāt Baltijas valstīs uz vairākus mēnešus ilgām mācībām ieradušās karavīru rotas no citām NATO dalībvalstīm. Pašlaik mācībās Lietuvā līdz ar amerikāņiem piedalās Vācijas karavīri. Kopumā šogad Lietuvā vairākos posmos rotācijas kārtībā uz mācībām ieradīsies pāri par 600 karavīru un vairāki simti militāro spēkratu no Vācijas.

Krievija apgalvo, ka NATO infrastruktūra tās robežu tuvumā esot apdraudējums, un brīdina par atbildes pasākumiem.

Lietuva arī gatavojas no Vācijas un Izraēlas ražotājiem iegādāties 88 bruņumašīnas «Boxer», ar kurām tiktu apgādāti divi Bruņoto spēku Sauszemes karaspēka bataljoni. Pirmās bruņumašīnas Lietuva varētu saņemt 2017.gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu