Vai valsts par mazturīgajiem rūpējas tikpat gādīgi kā par ieslodzītajiem?

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure skaidro, ka uzvalki cietumniekiem netiek piešķirti ikdienā, bet gan reizēs, kad jādodas, piemēram, uz tiesas sēdi, vai kad ieslodzītais pabeidz skolu un viņam ir izlaiduma pasākums.

Tomēr valsts rūpes par ieslodzītajiem, viņiem trīs reizes dienā pasniedzot siltu ēdienu un pat aizlienējot uzvalku, liek uzdot jautājumu -

vai vienlīdz gādīgi tiek aprūpēti arī mazturīgie iedzīvotāji?

Jo īpaši tie, kuri ir pakļauti nabadzības riskam. Un tādu ir ļoti daudz - 22%, tātad - katrs piektais.

Labklājības ministrija nenoliedz, ka valsts ar to netiek galā, un arī tiesībsargs Juris Jansons ir noskaņots kritiski

par to, kā valdībai tas izdodas.

«Mēs varam risināt daudz un dažādas problēmas, bet nabadzība ir pamatu pamats. Un, ja kāds stāsta par to, ka, ziniet, mēs ejam uz ilgtspējīgu attīstītu valsti un tā tālāk, tad bez izglītības - pieejamas, kvalitatīvas, konkurētspējīgas -, bez kvalitatīvas, pieejamas valsts veselības aprūpes sistēmas un bez sakārtotas sociālās sistēmas - ar to es domāju arī nodarbinātību un tā tālāk, tiesības uz taisnīgu atalgojumu, tiesības uz sociālo drošību -, valsts nav ilgtspējīga.

Faktiski Latvija tādā vidējā termiņā vai ilgtermiņā ir diezgan uz bankrota robežas,»

skarbs ir Jansons.

Lai gan Latvijai ir jāatskaitās starptautiskajām organizācijām, kā valsts nodrošina sociālo aizsardzību, tiesībsargs skaidro, ka šajā jomā

valstīm tiek dota rīcības brīvība, kādā apmērā izrādīt rūpes par mazturīgajiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijai lielā mērā izdodas izvairīties no starptautiskas tiesvedības

par nepietiekamu sociālo aizsardzību. Turpretī krietni vairāk sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir par apstākļiem cietumos.

Šajā jomā tiesa kopumā pasludinājusi deviņus spriedumus, un Latvija zaudējusi septiņos no tiem, kompensācijās samaksājot teju 40 000 eiro no nodokļu maksātāju naudas. Papildus tam vienā lietā panākts mierizlīgums, par ko no valsts budžeta samaksāti 4500 eiro. Savukārt vēl 22 lietās sūdzības noraidītas.

Tikmēr jau kopš ekonomiskās krīzes laika tiek spriests par minimālā ienākuma līmeņa ieviešanu, kas liktu paaugstināt pensijas un pabalstus iedzīvotājiem, kuru ienākumi to nesasniedz. Koncepcija par minimālo ienākumu līmeni ir pieņemta, bet, lai to ieviestu, trūkst naudas - saskaņā ar aplēsēm gadā tas prasītu teju 23 miljonus eiro.

Joprojām spēkā ir garantētā minimālā ienākuma līmenis. Vienam cilvēkam mēnesī tie ir 49,8 eiro.

Tas ir aptuveni piecas reizes mazāk, salīdzinot, cik mēnesī izmaksā aizturētā imigranta ēdināšana vien, - 234 eiro, un

tas ir pat 16 reizes mazāk par viena ieslodzītā uzturēšanas kopējām izmaksām, kas ir 810 eiro mēnesī.