Gadījumos, kad valsts pašvaldības dēļ būs zaudējusi starptautisku tiesvedību, valdība ar pašvaldību slēgs vienošanos par spriedumā noteiktās summas atmaksu valsts budžetā, teikts Tieslietu ministrijas (TM) informatīvajā ziņojumā, ar kuru šodien iepazinās Ministru kabineta (MK) komiteja.
Ministrijā skaidro, ka starptautisko publisko tiesību izpratnē par starptautisko tiesību pārkāpumiem atbild valsts kā starptautisko tiesību subjekts. Valsts kā starptautisko tiesību subjekta tiesības un pienākumus nosaka starptautisko tiesību normas. Valsts principā nevar izvairīties no atbildības, norādot, ka attiecīgo rīcību ir veicis, iespējams, prettiesiski, kāds tās iekšējs veidojums, piemēram, pašvaldība, iestāde, amatpersona vai pilnvarota persona.
Latvijas gadījumā aktuālākās starptautisko tiesību jomas, kur var izraisīt pārkāpumus, ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem uzlikto pienākumu neizpilde, Latvijas divpusējo līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību noteikto ieguldītāja aizsardzības principu pārkāpums, pārkāpumi ES fondu projektu īstenošanā.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Nīderlandes fonds «Homburg» paziņoja, ka grasās prasīt no Latvijas valsts 11,76 miljonus eiro, jo Rīgas dome uzņēmumam neļaujot izmantot ēku Rīgā, Priedaines ielā, pie Zolitūdes traģēdijas vietas.
TM anotācijā norāda, ka pastāv aktuāls jautājums, vai atvasinātās publiskās personas un citas autonomās iestādes piedalās ar starptautisku tiesas nolēmumu noteikto maksājumu veikšanā no sava autonomā budžeta vai arī visus izdevumus pilnībā sedz no valsts pamatbudžeta neatkarīgi no tā, vai starptautisko saistību pārkāpums izriet no atvasinātas publiska personas, tās iestāžu, amatpersonu vai citu autonomo iestāžu vai to amatpersonu rīcības.
Materiālo zaudējumu kompensācijas kontekstā attiecībā uz amatpersonām pastāv kriminālatbildība, administratīvā atbildība, civiltiesiskā atbildība un disciplināratbildība.
Ievērojot valsts pārvaldes vienotības principu, kas nostiprināts arī minētajā tiesu praksē, darba grupā netika atbalstīti mehānismi, kas ietvertu finansiāla rakstura strīdu risināšanu starp valsti šaurākā nozīmē un pašvaldību administratīvajā vai vispārējās jurisdikcijas tiesā. Līdz ar to ziņojuma izstrādes gaitā gūta pārliecība, ka reāli īstenojams un sabiedrības un valsts interesēm atbilstošs ir tikai viens risinājums, proti, vienošanās noslēgšana par zaudējumu atlīdzību starp tiešo valsts un pastarpināto valsts pārvaldi. Minētais risinājums papildināms ar preventīviem pasākumiem.
Vienošanās tiktu slēgta gadījumā, kad ar starptautiskas tiesas vai tribunāla nolēmumu konstatēts, ka Latvija pārkāpusi savas starptautiskās saistības un par šo pārkāpumu personai maksājama zaudējumu atlīdzība, maksājama soda nauda vai veicama cita veida finansiāla kompensācija, un konstatēts, ka pārkāpuma pamatā ir darbības, ko pašvaldība veikusi savā autonomajā kompetencē.
Vienošanās starp pašvaldību un MK tiktu izstrādāta, abām pusēm savstarpēji vienojoties, un tajā būtu paredzēta pakāpeniska starptautiskās tiesu iestādes spriedumā noteiktās summas atmaksa valsts budžetā. Kaut gan arī šajā gadījumā pastāv finansējuma pietiekamības problēmas, tomēr vienošanās par zaudējumu atlīdzību pieļauj elastīgu pieeju zaudējumu atlīdzināšanā, salāgojot valsts un pašvaldību budžeta intereses. Piemēram, vienošanās var paredzēt pilnīgu vai daļēju zaudējuma summas kompensāciju un elastīgu kompensējamo zaudējumu atmaksas grafiku, tai skaitā vairāku gadu garumā.
Pēc nelabvēlīga starptautiskās tiesas sprieduma Valsts kanceleja vai atbildīgā ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu MK par strīda būtību un valsts budžetam nodarītajiem zaudējumiem. Ja pastāvēs indikācijas, ka nelabvēlīgā starptautiskās tiesas sprieduma pamatā ir pašvaldības veiktas darbības, informatīvā ziņojuma sagatavošanā tiek piesaistīts attiecīgās pašvaldības pārstāvis un ziņojuma gaitā tiek vērtētas attiecīgās pašvaldības iespējas un gatavība noslēgt vienošanos. Informatīvajā ziņojumā tajā skaitā sniedz izvērtējumu par iespējamo pašvaldības atbildības apjomu un priekšlikumu par kompensējamo zaudējuma summu.
Tāpat MK nolēma, ka TM jāizstrādā un līdz 30.decembrim jāiesniedz valdībā grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem».
