RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Pētījums: Mazo partiju iesaistīšana priekšvēlēšanu debatēs var uzlabot vēlētāju aktivitāti

LETA 8
Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalā | Foto: Edijs Pālens / LETA

Mazo partiju iesaistīšana priekšvēlēšanu debatēs televīzijā varētu veicināt vēlētāju aktivitāti, secināts Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas jurista Mārtiņa Birģeļa veiktajā pētījumā «Partiju izslēgšana no pirmsvēlēšanu TV debatēm to maznozīmīguma dēļ».

Kā uzsvērts pētījumā, ja mazās partijas neiekļūst Saeimā, to idejas parasti atšķiras no lielo partiju paustajām un var pievērst uzmanību jautājumiem, kas citādi netiktu skatīti. Kā arī tās izaicina pastāvošo politisko stāvokli un liek papildus sarosīties lielajām partijām. Tās veic politiskas inovācijas un var uzlabot vēlētāju aktivitāti. Tādēļ partijas izslēgšana tās maznozīmīguma dēļ negatīvi ietekmē ne vien viņu izredzes tikt ievēlētiem, bet arī vēlēšanu procesu kopumā, uzskata pētnieki.

Mazās partijas gūst vislielāko atbalstu tieši politiskas krīzes apstākļos. Šādā laikā sabiedrības uzskati kļūst tik dažādi, ka tikai ar lielo partiju programmām nepietiek, lai pārstāvētu visas sabiedrības intereses. Tādējādi mazās partijas piešķir balsi sabiedrības grupām, kuru intereses lielās partijas ir atstājušas novārtā, akcentēts pētījumā.

Mazo partiju nozīme ir neatsverama arī jaunu tematu aktualizēšanā, uzsver pētījuma autors Birģelis, turpinot, ka jaunpienācēji parasti vērš uzmanību uz interesēm, ko nostiprinātās partijas dotajā brīdī nav aktualizējušas. Tā rezultātā mazās partijas nodrošina plašu uzskatu un ideju spektru sabiedrībā. Mazo partiju kandidāti bieži ir patīkami vēlētājiem, kurus lielās partijas ignorē. Tā rezultātā mazo partiju klātbūtne kalpo kā pamudinājums vēlētājiem pildīt savu pilsonisko pienākumu - vēlēt. Tiktāl, ciktāl mazās partijas iedrošina balsot kaut vai pāris pilsoņus, kas iepriekš vēlēšanās nav piedalījušies, mazās partijas stiprina tautas gribas izpausmi. Mazo partiju iekļaušana nepieciešama pašas politiskās sistēmas labad, uzsver pētnieks.

Publiski paustas bažas, ka visu kandidātu pieaicināšana ierobežotu būtisko partiju laiku izteikties, apspriesto jautājumu skaitu, kā rezultātā ciestu debašu kvalitāte. Taču tas varētu būt pamatoti, ja pastāvētu sevišķi spiedīgi apstākļi, ka tikai limitēts debašu skaits ir iespējams. Taču vienreiz četros gados, aizvietojot kādu TV seriālu ar kvalitatīvu debašu raidījumu, šāda problēma nepastāvētu, uzsver pētījuma autors. Viņš piebilst, ka ir precedents, kad pirms 11.Saeimas vēlēšanām tika pieaicināti visi vēlēšanām pieteikto kandidātu sarakstu pārstāvji, un nav saskatāmas pazīmes, ka debates būtu bijušas mazāk efektīvas.

Pētījumā uzsvērts, ka mediju pamatloma jebkurās vēlēšanās ir nodrošināt, lai sabiedrība ir pietiekami informēta par visiem kandidātiem, lai varētu izdarīt informētu izvēli, nevis pašrocīgi atsijāt partiju pārstāvjus. Līdz šim vērojams, ka lielās partijas bauda lielāku mediju uzmanību nekā mazās. Taču jo biežāk partija ir atradusies mediju telpā, jo lielāks ir tās atpazīstamības potenciāls. Tāpēc pati mediju vide lielā mērā nosaka tās partijas, par kurām vēlētāji ir informēti.

Mediji uzskata, ka debašu organizēšana ir stingri žurnālistu pārraudzībā un jebkāda veida papildu partiju iekļaušana debatēs aizskartu preses neatkarību un sabiedrības intereses, norāda pētnieks. «Šis arguments būtu ticamāks, ja sabiedrība būtu pret mazo partiju iekļaušanu, taču realitāte ir citādāka. 2014.gada aprīlī 43,4% aptaujāto Latvijas pilsoņu pauda, ka viņi neatbalsta sabiedrisko mediju praksi priekšvēlēšanu diskusijās biežāk iesaistīt to partiju pārstāvjus, kurām ir šķietami lielākas izredzes iekļūt Saeimā. Šādu praksi atbalstīja tikai 15,5% aptaujāto,» norādīja pētījuma autors.

«Ja neviens nav tiesīgs pie vēlēšanu biļeteniem blakus pierakstīt «maznozīmīga partija», tad grūti saprast, kādēļ prese to efektīvi var darīt vēlēšanu kampaņu laikā. Demokrātijā tās pilsoņi nosaka, kuras partijas ir nozīmīgas, tās ievēlot. Ja tauta lemj, ka rīkojamas valsts finansētas debates, tad jāparedz vienādas iespējas visām partijām, kuras atbilst likuma prasībām par kandidēšanu vēlēšanās, neatkarīgi no to pašreizējas politiskās ietekmes, finansēm, viedokļa vai nākotnes izredzēm,» secināts pētījumā.

Mediju rokās nevajadzētu būt varai ierobežot publikas izvēli un politisko dažādību, pārliecināts Birģelis. Mediju uzdevums ir noskaidrot visu partiju viedokļus un par tiem informēt sabiedrību. Pretējs pieņēmums kropļo mūsu pamata izpratni par to, ka tauta lemj un medijs seko to lēmumiem, viņš uzsver.

Statistika pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām liecina, ka lielākā daļa vēlētāju, kuri vēlēšanās nepiedalījās, tādu lēmumu pieņēma, jo uzskatīja, ka nepastāv piemēroti politiskie spēki, kas pārstāvētu to intereses. Tādējādi ir liela vēlme pēc jauniem politiskajiem spēkiem, savukārt šādu spēku iekļaušanu TV debatēs līdz šim nav bijusi prioritāra.

Patlaban, lemjot par to, kuras partijas uzaicināt, tiek veikta sabiedrības aptauja, pēc kuras spriež par partiju popularitāti. Šādi iegūti dati ne tikai ārkārtīgi svārstās, bet arī labākajā gadījumā atspoguļo pašreizējo stāvokli un neko pārbaudāmu neliecina par nākotni, teikts pētījumā, uzsverot, ka Latvijā šāda aptauja tiek veikta, pirms vēl partijām dota iespēja izmantot bezmaksas raidlaiku, proti, pirms kāds par partiju vispār uzzina. «Šāda pieeja ir neloģiska, jo tā pilnībā apgriež pareizo notikumu secību demokrātiskā sabiedrībā,» secināts pētījumā.

8 Komentāri