Eiropas Parlamenta (EP) ārkārtas plenārsesijā notikušajā balsojumā par Lielbritānijas referenduma sekām piedalījušies vien trīs no kopumā astoņiem Latvijas pārstāvētajiem deputātiem, liecina balsojuma rezultāti.
Brexit sēdes balsojumā EP piedalījās tikai trīs no astoņiem Latvijas deputātiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
EP deputāti rezolūcijā norādīja, ka Lielbritānijai pilnībā jāievēro un nekavējoties jāīsteno iedzīvotāju vairākuma izteiktā griba, oficiāli izstājoties no Eiropas Savienības (ES), pirms runā par jaunām attiecībām ar ES. Tekstu deputāti apstiprināja ar 395 balsīm par, 200 pret un 71 atturoties.
Tomēr no Latvijas pārstāvētajiem deputātiem balsojumā piedalījušies vien trīs - Andrejs Mamikins (S), Sandra Kalniete (V) un Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Mamikins un Kalniete balsoja par rezolūciju, savukārt Zīle balsoja pret.
Taujāts par iemesliem balsot pret, Zīle sarunā ar aģentūru LETA skaidroja, ka viņa pārstāvētajai grupai bija sava rezolūcija. «Mums bija četru punktu rezolūcija, bez visām steigām un ultimātiem attiecībā uz līguma 50.panta iedarbināšanu,» viņš skaidroja.
Salīdzinājumam visi seši no Igaunijas pārstāvētajiem deputātiem balsoja par rezolūciju. Tikmēr tikai trīs no 11 Lietuvas pārstāvētajiem deputātiem nepiedalījās balsojumā. Lielākā daļa no Lietuvas politiķiem balsoja par, izņemot vienu deputātu, kas bija lojāls savas grupas balsojumam.
EP pieņemtajā tekstā aicina Lielbritānijas valdību ievērot cilvēku demokrātiski pieņemto lēmumu, sākot nekavējoties īstenot izstāšanās procedūru, proti, īstenojot līguma par ES 50.pantu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt izstāšanās sarunas. Lai «novērstu nenoteiktību», kas nelabvēlīgi ietekmē visus, un aizsargātu ES integritāti, Lielbritānijas premjerministram ir jāpaziņo referenduma rezultāti jau Eiropadomes šā gada 28.-29. jūnija sanāksmē, lai varētu pēc iespējas ātrāk sākt izstāšanās procedūru un sarunas, mudina EP.
Attiecībā uz turpmāko ES nākotni deputāti norādījuši, ka pašreizējās problēmas «liek pārdomāt ES nākotni», un uzskata, ka ES ir jāreformē, lai to padarītu «labāku un demokrātiskāku» un tā nodrošinātu iedzīvotājiem to, ko viņi vēlas.
«Lai arī dažas dalībvalstis var izvēlēties lēnāku vai mazāka apjoma integrāciju, ir jāpastiprina ES kodols,» pieņemtajā tekstā norādījuši politiķi.
Kā ziņots, Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina paziņotie galīgie rezultāti. Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja šīs valsts vēlēšanu komisija.
Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.