Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis («Vienotība») piektdien Latvijas Darba devēju konfederācijas(LDDK) sēdē rosināja mainīt centralizēto eksāmenu būtību, izveidojot divu pārbaudījumu sistēmu. Pabeidzot vidusskolu, skolēnam būtu jākārto A kategorijas sertifikāts par apgūto mācību vielu. Savukārt B kategorijas sertifikātu būtu iespējams iegūt augstskolās.
Izglītības ministrs uzsvēra, ka centralizēto eksāmenu rezultātu parādīšanās vienotā laikā ar pedagogu atalgojumu reformu atspoguļo patieso situāciju nozarē. «Tas izcili parāda, ka reforma ir vitāli nepieciešama. Ceļš uz augstāko izglītību jāsāk bērnudārzā un jāturpina visu dzīvi. Jāsaprot, ka mēs neejam uz treniņu eksāmenam, bet uz zināšanām un praksi dzīvē. Jāsaprot vadošie virzieni un riski. Mēs redzam sliktus rezultātus centralizētajos eksāmenos, jo pedagogi ir gatavojuši skolēnus iepriekšējiem eksāmeniem, bet šogad tas bija pamainīts,» apgalvoja Šadurskis.
Politiķis skaidroja, ka pabeidzot vidusskolu, skolēnam būtu jākārto A kategorijas sertifikāts par apgūto mācību vielu. Savukārt B kategorijas sertifikātu būtu iespējams iegūt augstskolās.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) aģentūra BNS uzzināja, ka ierosinājuma konceptuālā ievirze paredzētu centralizētos eksāmenus kārtot 10.klasē, iegūstot A kategoriju, kas sniegtu iespēju jaunietim izvērtēt, vai turpināt mācības vispārējā izglītības līmenī, vai profesionālās ievirzes izglītībā. Attiecīgi 12.klasē pārbaudījumi būtu diferencētāki un akcents tiktu likts uz B kategorijas sertifikātu, ko censtos iegūt jaunieši, kuri iestātos augstskolā. Tādā veidā samazinātos eksāmenu slodze.
Šadurskis izteicās, ka cer uz ekonomikas ministra Arvila Ašeradena(«Vienotība») atbalstu, lai šāda modeļa kritēriji un neatgriezeniska procesa virzība notiktu līdz 2018.gada Saeimas vēlēšanām.
Tikmēr ekonomikas ministrs pauda viedokli, ka sliktie rādītāji matemātikas centralizētajos eksāmenos var radīt problēmas darba tirgū nākotnē. Ašeradens to pamatoja, atsaucoties uz «Eurostat» datiem, kuri liecina, ka IT nozarē no kopējā darba spēka Eiropā strādā 4%, kamēr Latvijā tie ir tikai 2%. Problēma esot vidējās profesionālās izglītības studijās, kur noteikts 32 tūkstošu cilvēku iztrūkums. Tas viņaprāt, izskaidro 16 tūkstošu studentu iztrūkumu tehnisko zinātņu nozares sektorā, kamēr sociālo zinātņu izglītībā veidojas pārpalikums. Ministrs piebilda, ka veidojas aizvien lielāka plaisa starp pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū.
Savukārt Šadurskis šo disproporciju skaidroja ar stereotipiem sabiedrībā, ka jāapgūst viegla un lēta studiju programma, kas esot nepareizi.
Izglītības ministrs arī uzskaitīja konceptuālos nozares uzlabojumus. «Ārkārtīgi svarīgs ir profesionālais konsultants, kurš palīdz skolēniem izvēlēties pareizo virzienu, lai cilvēks nonāktu tur, kur viņš pratīs un vēlēsies kaut ko darīt,» uzsvēra Šadurskis. Kā papildu uzlabojumu, viņš minēja arī duālās izglītības veicināšanu augstskolās, kas nozīmētu prakses un kredītpunktu sistēmas maiņu. Diploms tiktu iegūts līdzīgi kā profesionālajām mācību iestādēs, ieviešot prakses iespējas agrīnākā laika posmā arī augstākajā izglītībā.
Komisijas sēde klātesošos arī iepazīstināja ar darba devēju ieteiktākajām studiju programmām, kas šogad ir informācijas tehnoloģijas, datorzinātne, finanses, būvniecība un tiesību zinātnē.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka šogad pieprasītākā profesija ir programmētājs, liecina LDDK izstrādātais darba devēju ieteikto studiju programmu un izglītības iestāžu tops.
Sarakstā visvairāk novērtētākā ir Rīgas Tehniskās universitātes datorzinātņu programmu, kura aiz sevis atstāj Latvijas Universitātes datorzinātņu, komunikācijas, tiesību un vadības zinātņu programmu, biznesa augstskolas «Turība» tūrisma un viesmīlības vadības programmu, Banku augstskola uzņēmējdarbības vadības un finanšu programmu, Rīgas Ekonomikas augstskolas bakalaura programmu ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā un Rīgas Tehniskās universitātes būvniecības studiju programmu.
LDDK sadarbībā ar Latvijas karjeras un izglītības portālu «Prakse.lv» un «Statoil» atbalstu piekto gadu veido darba devēju ieteikto topu, lai nodrošinātu jauniešiem nepastarpinātu informāciju par darba tirgu, palīdzot turpat 31 tūkstotim pamatskolu, vidusskolu un profesionālo izglītības iestāžu absolventiem šovasar izdarīt pareizo tālākās izglītības izvēli, kas rezultētos veiksmīgā karjerā.
LDDK ir Latvijas lielākā darba devēju organizācija. Tās biedri nodarbina 43% no visiem Latvijas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem.
