NATO bataljona kaujas grupā Latvijā nozīmīga būs tās multinacionalitāte, jo tas parādīs NATO vienotību, Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Pēc Graubes teiktā, Latvija ir ieinteresēta, lai šeit atrastos pēc iespējas vairāk valstu spēki.
Graube pastāstīja, ka, ja tiks pieņemts lēmums par bataljona kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, šajā kaujas grupās nebūs pārstāvji tikai no vienas valsts. «Iepriekš minētās valstis [Kanāda, ASV, Lielbritānija un Vācija] dod tikai kodolu, aicinot arī citas valstis iesaistīties,» viņš norādīja, atzīmējot, ka multinacionalitāte parāda NATO vienotību.
NBS komandieris norādīja, ka pašlaik NATO spēku klātbūtne Latvijā ir brīvprātīga, un to veic atsevišķas valstis. NATO bataljona kaujas grupu izveidošana nozīmētu pastāvīgus NATO spēkus mūsu valsts teritorijā.
Jau ziņots, ka Kanāda uz Latviju nosūtīs 1000 karavīru, kas veidos vienu no četriem bataljoniem, ko NATO plāno Austrumeiropā, lai reaģētu uz Krievijas īstenoto Ukrainas Krimas pussalas aneksiju, 1.jūlijā vēstīja Kanādas plašsaziņas līdzekļi. Kanādas karavīri pievienosies kopumā 4000 karavīriem, kas tiks izvietoti Baltijas valstīs un Polijā.
Kopā ar ASV, Lielbritāniju un Vāciju Kanāda «izveidos un vadīs» augstas gatavības brigādi, kas «sniegs ieguldījumu NATO pastiprinātais klātbūtnei Centrālajā un Austrumeiropā», teikts mediju citētajā Kanādas Aizsardzības ministrijas paziņojumā, kurā piebilsts, ka detalizētāka informācija par plāniem tiks sniegta NATO samitā, kas 8.jūlijā un 9.jūlijā notiks Varšavā.
