Vai jūs varat palīdzēt? Man dara pāri

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Jau ziņojām, ka pagājušajā gadā pa Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 zvanīts mazāk nekā 2014.gadā, taču pieaudzis to konsultāciju skaits, kas saistītas ar pašnāvību un seksuālo vardarbību. Vai sabiedrībā ir novērojamas kādas jaunas tendences, par kurām mums būtu jāsatraucas un attiecīgi arī jārīkojas? Par šo un citiem jautājumiem ar portālu «Apollo» sarunājās Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Dace Āķe.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis darbojas jau 10 gadus – no 2006.gada 1.februāra

D.Āķe atklāj, ka visu šo gadu laikā saņemto zvanu skaits krītas, taču palielinās psiholoģisko konsultāciju skaits. «Jādomā, ka tas saistīts ar to, ka tālajā 2006.gadā uzticības tālrunis bija kas jauns un nebijis, tāpēc liela daļa zvanītāju vienkārši zvanīja, lai pārliecinātos, vai tas tiešām darbojas. Sākumā bija ļoti daudz šādu pārbaudes zvanu, bet laika gaitā mēs esam kļuvuši jau par stabilu un pārbaudītu vērtību. Primārais uzticības tālruņa uzdevums ir sniegt psiholoģisku atbalstu bērniem un pusaudžiem, kad viņi ir nonākuši kritiskā vai sarežģītā situācijā.»

Visbiežāk zvana un palīdzību meklē pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem

Šīs vecuma grupas zvanītāju skaits gadu no gada palielinās. Un tas ir arī saprotams, jo pusaudžu vecumā nereti ir grūti vai kauns runāt ar vecākiem, tāpēc jaunieši izvēlas savas problēmas pārspriest ar kādu neitrālu personu no malas. Kas ir interesanti – zvanītāji visbiežāk ir puiši. D.Āķe to skaidro ar to, ka, iespējams, zēniem ir grūtāk uzticēties sev tuvam cilvēkam, tāpēc izvēlas anonīmi savas problēmas risināt ar kāda neitrāla cilvēka palīdzību pa telefonu.

Saņemtie zvani ir par ļoti dažādām tēmām – sākot no ikdienišķu situāciju risināšanas ģimenē vai skolā, beidzot ar dažāda veida vardarbības ziņojumiem.

«Primāri saņemam zvanus par savstarpējām attiecībām – ar vecākiem, brāļiem un māsām, draugiem. Vaicā pēc padoma, kā rīkoties, ja vecāki uzstāda kādas prasības – vai tas ir adekvāti, vai nē. Reizēm par šiem pašiem jautājumiem zvana arī pieaugušie,» atklāj D.Āķe. Konfliktsituācijās cilvēki bieži vien ieslīgst savās emocijās un nepaskatās plašāk, un uzticības tālrunis sniedz šo iespēju paskatīties uz savu problēmu no cita skatupunkta.

Tāpat kā pieaug psiholoģisko konsultāciju skaits, pieaug arī problēmjautājumu spektrs

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā parādās arvien jaunas tendences, kas rada bērnu tiesību apdraudējumu, jo saziņa sociālajos tīklos, čatos un mobilajos telefonos sniedz brīvas iespējas komunicēt ar citiem un saņemt informāciju no pilnīgiem svešiniekiem, kas var uzdoties, par ko vien vēlas.

«Bez šaubām, ka jauno tehnoloģiju ienākšana mūsu dzīvē ir jāņem vērā. Tendence pieaug ar katru gadu. Par interneta drošību pagājušogad saņēmām 802 zvanus, šogad sešu mēnešu laikā tie ir jau 415 zvani. 2014.gadā zvanu skaits bija ievērojami mazāks nekā 2015.gadā,» stāsta D.Āķe.

«Ir jārēķinās, ka var būt cilvēki, kas vēlas iedraudzēties ar bērniem, tāpēc vecākiem būtu jāpārrunā ar saviem bērniem drošības jautājumi,

kas diezgan bieži netiek darīts. Vecāki ir aizņemti darbā vai ar savām problēmām un nevelta pietiekami lielu uzmanību bērniem un viņu brīvā laika pavadīšanas paradumiem, tāpēc brīdī, kad šo uzmanību izrāda kāds cits, bērns «uzķeras».» Bērnam ir būtiski justies svarīgam, lai vecāki interesētos par notikumiem viņa dzīvē – sekmēm, draugiem, iekšējiem pārdzīvojumiem. Vecāki to ne vienmēr atceras, tāpat kā ne vienmēr seko līdzi tam, ar ko viņu atvase nodarbojas brīvajā laikā un sazinās interneta vidē.

Visbiežāk par aizdomīgām sarakstēm vecāki uzzina nejauši un pēc tam zvana un vaicā, kā rīkoties.

Par pārkāpumiem interneta vidē var ziņot vietnē drossinternets.lv, kuru uztur Latvijas interneta asociācija.

Viņi sadarbojas ar Valsts policiju un attiecīgi rīkojas tālāk, lai bloķētu nevēlamo lietotāju.

Diezgan daudz zvanu tiekot saņemts arī saistībā ar pornogrāfiju – tieši par tās pieejamību bērniem bez brīdinājuma. Ir gadījumi, kad zvana, lai ziņotu par mēģinājumiem iedraudzēties interneta vidē ar aizdomām par seksuālu vardarbību vai uzmākšanos, kā arī par vardarbību ģimenē, skolā vai aprūpes iestādē.

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbojas Valsts policiju, nododot tai informāciju un lūdzot veikt tālāku izmeklēšanu, kā arī ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, kuri savā konkrētajā pašvaldībā rūpējas, lai tiktu nodrošinātas bērnu tiesības.

Viena no tendencēm pēdējos gados – palielinās pašnāvību konsultāciju skaits.

«Krīzes situācijā cilvēks bieži vien kļūst destruktīvs un neredz izeju, un tad nereti vienīgais risinājums šķiet agresija. Pašnāvība jau ir galējais variants, taču ir arī autoagresijas gadījumi, kad, piemēram, bērni sagraiza sev rokas. Šī sāpju nodarīšana ir emocionālās problēmas pārnešana uz ķermeni. Bērns netiek galā ar emocijām, tāpēc pārdzīvojot šīs sāpes fiziski, uz brīdi emocionāli kļūst vieglāk. Bezpalīdzība, apjukums un bailes bieži vien iedzen strupceļā, tāpēc pozitīvi jāvērtē ir tas, ka bērni tomēr zvana un meklē palīdzību,» atklāj D.Āķe.

Pagājušajā gadā palielinājies zvanu skaits arī par seksuālās vardarbības gadījumiem

«Es negribētu teikt, ka ir palielinājies vardarbības daudzums vispār reālajā dzīvē. Drīzāk es teiktu, ka ir palielinājusies sabiedrības izpratne par jebkuriem vardarbības veidiem un līdz ar to arī ir pieaugusi drosme par to runāt.»

Saistībā tieši ar seksuālo vardarbību ir novērojams ļoti liels latento gadījumu skaits. Cilvēki zvana un ziņo par redzēto, atklājot aizdomas par seksuālu vardarbību. Reizēm konsultantiem ir arī jāskaidro, ko seksuālā vardarbība nozīmē, proti, ka tai ir iespējamas dažādas izpausmes.

«Seksuālās vardarbības veids ir modificējies.

Seksuālā vardarbība nav tikai tieša darbība, bet tie var būt arī pieskārieni, kādas citas neķītras darbības, piemēram, pieaugušais liek vērot pornogrāfiska satura materiālus.

Arī iedraudzēšanās internetā, ja tā līdzi nes seksuālus piedāvājumus, ir seksuāla vardarbība. Arī piedāvājums izģērbties kameras priekšā ir seksuāla vardarbība.»

Vaicāta par to, kā uzticības tālruņa darbinieki rīkojas gadījumos, kad saņem informāciju par pāridarījumiem bērniem, D.Āķe atzīst, ka ne vienmēr ir iespējams uzsākt izmeklēšanu vai sniegt tūlītēju palīdzību: «Uzticības tālrunis ir anonīms, un ziņot tiesībsargājošām iestādēm mēs varam tikai tad, ja zvanītājs ir piekritis atklāt savus datus un informāciju par varmāku. Reizēm konsultantiem ir jāiegulda ļoti liels darbs, lai motivētu atklāt šo informāciju.»

Iemesls, kāpēc bērni izvēlas palikt anonīmi, pamatā ir kauns

«Ja mēs runājam tieši par seksuālu vardarbību, tad upuri pavada vainas sajūta. Upurim liekas, ka viņa rīcībā ir bijis kas tāds, kāpēc šī vardarbība ar viņu ir notikusi, taču tas ir maldīgs priekšstats, jo neviens cits nevar uzņemties atbildību kā tikai tas cilvēks, kurš šīs darbības ir veicis. It īpaši, ja mēs runājam par pieaugušā vardarbību pret bērnu. Pieaugušais ir tas, kuram ir jākontrolē savi impulsi un rīcība.»

D.Āķe arīdzan atklāj, ka nereti atklājas, ka arī seksuālais varmāka bērnībā ir bijis vardarbības upuris.

«Manuprāt, ir ļoti svarīgi saprast, ka par to, kas notiek ar bērnu, primāri atbildība ir jāuzņemas vecākiem. Tas ir vecāku pienākums –

gādāt par bērnu drošību, par viņu labākajām interesēm. Bērna labākā interese ir augt drošībā, būt pasargātam. Man šķiet, ka vecāki būtu tā sabiedrības daļa, ar kuru vajadzētu strādāt visvairāk, jo attiecības mēs iemācāmies veidot ģimenē.

Pateikt nē, ja mums nepatīk pieskārieni vai tas, ko mums piedāvā. Ir svarīgi, ka vecāki zina un prot saviem bērniem iemācīt, kā sevi pasargāt, jo viņi ne vienmēr būs klāt.»

Tas, kam mūsu sabiedrībai vēl aizvien būtu jāpievērš uzmanība, ir savstarpējās attiecības, vardarbības un interneta drošības jautājumi, kā arī psihoemocionālā veselība, tai skaitā arī pašnāvības jautājumi. «Vēl viena tendence, kas arvien pieaug – analizējot psihoemocionālās veselības jautājumus, ir redzams, ka daudziem zvanītājiem ir zems pašvērtējums. Tas ir jautājums, par kuru būtu jārunā, kas būtu jāaudzina, ka bērns ir vērtība, ka viņš ir vecākiem svarīgs, ka vecāki ar viņu lepojas, ka ģimene ir tā vieta, kur bērns var gūt atbalstu – vienalga, ko viņš būtu sastrādājis. Bērnam ir nepieciešama pārliecība, ka var iet pie vecākiem izstāstīt, kas ar viņu notiek.»

Informācija uzziņai:

  • Pagājušogad uzticības tālrunis saņēmis 57 603 zvanus. Kopumā uz 17 541 jeb 30% gadījumu zvanītājiem tika sniegts psiholoģiskais atbalsts un palīdzība. Savukārt 2014.gadā pa tālruni zvanīts 63 750 reizes, no kurām 10 700 jeb 17% gadījumos zvanītājiem tika sniegts psiholoģiskais atbalsts un palīdzība.
  • Salīdzinot ar 2014.gadu, pagājušajā gadā turpināja pieaugt zēnu, bet samazināties meiteņu skaits, kuri saņēmuši psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu, zvanot pa uzticības tālruni. No visām psiholoģiskajām konsultācijām 42% sniegtas meitenēm, bet 58% - zēniem.
  • Bērni un pusaudži, kas zvana uz uzticības tālruni, mēdz lūgt psiholoģisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar psihosociālo, garīgo un fizisko veselību. 2015.gadā par šīm tēmām saņemts ievērojami vairāk zvanu - 3731 pretstatā 2014.gadam, kad tika saņemti 2310 zvani.
  • Palielinājies to konsultāciju skaits, kas saistītas ar pašnāvību vai pašnāvības domām. 2014.gadā sniegta 81 šāda konsultācija, bet pērn - 127 konsultācijas. Savukārt ar autoagresiju jeb mēģinājumiem nodarīt sev pāri saistītu konsultāciju skaits palielinājies no 46 konsultācijām 2014.gadā uz 68 konsultācijām 2015.gadā.
  • Par seksuālās vardarbības gadījumiem izglītības iestādēs 2014.gadā saņemti 12 zvani, savukārt 2015.gadā - 24 zvani. Par seksuālo vardarbību bērnu un pusaudžu savstarpējās attiecībās 2014.gadā tika saņemti četri zvani, bet pērn saņemti 14 zvani.
  • Saistībā ar seksuālo vardarbību ģimenēs 2014.gadā saņemts 41 zvans, bet 2015.gadā - 45 zvani. Tāpat pērn saņemti trīs zvani par seksuālu vardarbību aprūpes iestādēs, bet gadu iepriekš tika saņemti četri šādi zvani.
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu