Līdz ar LR Augstākās Tiesas spriedumu, Iekšlietu ministrija beidzot bija spiesta atzīt, ka vismaz 5000 IeM struktūru darbinieki nepamatoti nav saņēmuši pilnu atalgojumu par nostrādātajām darba stundām. Tādēļ IeM prasīs 22 miljonus eiro no valsts budžeta «izdevumiem neparedzētiem gadījumiem», lai norēķinātos ar policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem un Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošajiem, atzīst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Augstākā Tiesa (AT) 16.jūnija lēmumā atzina, ka darba stundas līdz šim nav apmaksātas par laiku, ko IeM darbinieki pavadījuši darbā, bet kas nav ieskaitīts kopējā darba apjomā, piemēram, pusdienu pārtraukumi, kuru laikā, piemēram, ugunsdzēsēji nav varējuši pamest savus dežūras posteņus.
Ministrs sacīja, ka IeM sagatavojis informatīvo ziņojumu, kurš patlaban ir saskaņošanā citās ministrijās, taču gan IeM darbinieku arodbiedrība, gan nevalstiskās organizācijas trešdien ziņojumu konceptuāli atbalstījušas. Ziņojumā norādīts darba grupas aprēķinātais kompensāciju apjoms, kas ir 22 167 150 eiro, un šāda summa arī valdībai tiks prasīta. Dokumentu valdībā plānots iesniegt 2.augustā.
Teju pusi no minētās summas - deviņus miljonus eiro - paredzēts prasīt Tieslietu ministrijas (TM) pakļautībā esošās IeVP darbinieku neapmaksāto darba stundu apmaksai, aģentūrai BNS pastāstīja Kozlovska padomniece Daiga Holma.
Kozlovskis uzsvēra, ka viņš naudu cer iegūt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpat tiekot pieļauta iespēja, ka līdzekļi būs jāmeklē ministrijas iekšējos resursos, taču atlaišanas IeM netiekot plānotas. Ministrs gan pieļauj, ka varētu sekot turpmāka darba reorganizācija.
Iekšlietu ministrs sacīja, ka aktuāls jautājums ir arī turpmākā darbības organizācija - ja nekas netiks mainīts esošajā sistēmā, bet atalgojums darbiniekiem tiks izmaksāts pilnā apjomā, katru gadu valstij tas izmaksās papildu 11 miljonus eiro. Izdevīgāk esot veikt štatu palielināšanu, kas šādā gadījumā valstij izmaksātu aptuveni 7 miljonus eiro, taču par risinājumiem vēl tikšot diskutēts.
«Ja valdība atbalstīs 22 miljonu eiro piešķiršanu, dienestiem būs darbs aprēķināt pienākošās kompensācijas katram darbiniekam atsevišķi. Ja nē, tad atkal būs jāveido tikšanās ar arodbiedrībām un jāspriež par turpmāko, bet valdībai resursi būs jāmeklē jebkurā gadījumā, jo ir tiesas spriedums. Alternatīvas mums ir maz - vai nu tas ir valdības piešķīrums, vai arī naudas meklēšana sistēmā,» sacīja Kozlovskis. Pagaidām tiekot iets uz scenāriju «A» - ministrija cer, ka valdība naudu atradīs.
Ministrs arī norādīja, ka Iekšlietu sistēmā strādājošajiem nav jāvēršas ar iesniegumiem par sev pienākošās kompensāciju aprēķināšanu - tas tikšot darīts individuāli katram darbiniekam. Viņš uzsvēra, ka arī par turpmāko darba laika uzskaiti IeM parūpēsies, lai arī turpmāk nebūtu nevajadzīgas tiesas prāvas un tiktu izslēgta iespēja palaist kaut ko garām.
Trešdien ministrijā notika sanāksme, kuras laikā IeM un iekšlietu dienestu vadība ar arodbiedrību pārstāvjiem izvērtēja 2016.gada 16.jūnija Augstākās tiesas sprieduma par iekšlietu dienestu un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes dienesta laika organizāciju un no tā izrietošo iespējamo kompensāciju prasījumu apjomu un izmaksu jautājumu. Tiesas spriedums, ar kuru tika noteikts, ka darba laikā paredzētie pārtraukumi jāieskaita personu dienesta pienākumu izpildes laikā, ja tām noteikts aizliegums atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu dežūras un dežūras pārtraukumu laikā, skar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts robežsardzi, Valsts policiju un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi.
Ministrija norāda, ka šo tiesas spriedumu respektē, un jautājuma risināšanai būs nepieciešams rast finansējumu, tāpēc tas tiks virzīts izskatīšanai MK sēdē. Tiesas sprieduma saturs ļauj visām iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām, kurām bija noteikts aizliegums pārtraukumu laikā atstāt dežūras vietu, bet, kuru pārtraukumu laiks netika apmaksāts, par divu gadu termiņu prasīt pārrēķināt nostrādāto laiku un līdz šim neapmaksātās stundas kompensēt.
