Neskatoties uz konfliktiem Kongo, tiesa noraida pieteikumu par patvēruma piešķiršanu Latvijā

Tiesas spriedumā teikts, ka pērn oktobrī saņemts Kongo pilsones iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Sieviete kā patvēruma pieprasīšanas iemeslu norādījusi, ka viņu Kongo meklējot policija, lai nogalinātu. Viņas jaunāko brāli esot aizturējusi policija un sākusi draudēt arī viņai.

Sieviete norādījusi, ka viņas vīrs un pusbrāļi bijuši aktīvi politiskās partijas «Kongo Nacionālā savienība» biedri, kuri iestājušies pret Kongo pastāvošo politisko varu. Šī iemesla dēļ varas pārstāvji vēloties ar sievieti izrēķināties. Pieteicējas vīrs 2015.gada janvārī esot aizbēdzis, un viņa nezina dzīvesbiedra atrašanās vietu.

Vēlāk kādā naktī sievietes mājoklī ieradušies varas pārstāvji. Viņi pārmeklējuši telpas, izteikuši draudus un apcietinājuši abus sievietes pusbrāļus. Pieteicēja ar abiem saviem bērniem pametusi dzīvesvietu un uzturējusies pie ģimenes drauga. Viņas kaimiņi pavēstījuši, ka viņu dzīvesvietā vairākkārt meklējuši policisti. Ar sava radinieka palīdzību sieviete tikusi pie jauniem dokumentiem un 20.septembrī izceļojusi no valsts.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nolēma atteikt piešķirt sievietei bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā. Sieviete PMLP lēmumu pārsūdzēja tiesā.

Tiesa iepazinās ar pieejamo izcelsmes valsts informāciju un konstatēja, ka Kongo jau daudzus gadus norisinās civilie nemieri un konflikti. Politiskā nestabilitāte novedusi pie neparedzamas drošības situācijas lielākajā daļā valsts.

Starptautiskā cilvēktiesību organizācija «Amnesty International» norādījusi uz lielu skaitu patvaļīgu apcietināšanu, ko daudzos gadījumos veic speciālie, tai skaitā izlūkošanas, dienesti. Patvaļīgiem arestiem nereti seko ilgstošs ieslodzījums bez apsūdzības uzrādīšanas un tiesas akcepta, kā arī bez pieejas advokātam. «Amnesty International» arī pieminējusi faktu, ka 2015.gada janvārī arestētā opozicionāra Ernesta Kaviro sievai, kad viņa publiski iestājusies pret sava vīra apcietināšanu, tika izteikti draudi.

Tiesas vērtējumā sievietes faktu izklāsts, kaut arī tas vispārīgos vilcienos sakrīt ar minētajiem notikumiem, kopumā nav ticams, jo tas ir pārspīlēts, vietām pretrunīgs, vietām pielāgots vispārzināmiem apstākļiem un satur daudzas detaļas, kurām nav saprātīga izskaidrojuma.

Pēc pieteicējas tiesas sēdē teiktā, viņas vīra apcietināšanas dienā - laikā, kad viņš bijis ārpus mājas, piedalījies pilsētas centrālajā daļā notiekošajos protestos - viņu dzīvesvietā ieradušies meklēt divi pieteicējai agrāk nezināmi vīrieši. Pieteicēja zvanījusi vīram pa mobilo telefonu un informējusi viņu par šo vizīti. No pieteicējas agrāk sniegtās informācijas izriet, ka viņas vīram bijusi zināma politiskā pieredze un ka viņam jau agrāk esot bijuši izteikti draudi.

Tiesas ieskatā tādā gadījumā viņam būtu bijis jābūt arī pietiekami informētam par varas iestāžu praksi patvaļīgi apcietināt politiskos aktīvistus. Taču tā vietā, lai izrādītu kaut minimālu piesardzību, viņš pārnācis mājās, kur viņu faktiski jau sagaidījuši varas iestāžu pārstāvji un aizturējuši. Šāda detaļa pieteicējas stāstā ir acīmredzami neloģiska. Turklāt vīra aizturēšanas apstākļi ir pretrunīgi - pieteicēja pārrunās norādījusi, ka tas noticis mājas pagalmā un par to viņai pavēstījusi vecākā meita, savukārt tiesas sēdē viņa pavēstīja, ka tas noticis telpās, viņas acu priekšā, vīram ienākot mājoklī.

Tiesa uzskata, ka šāda pretruna ir būtiska un to nevar skaidrot ar iespējamām neprecizitātēm tulkojumā.

Tiesai arī nav skaidrs iemesls, kādēļ varas pārstāvju īstenotā kratīšana viņas mājoklī, meklējot vīra dokumentus, notikusi vismaz trīs mēnešus pēc personas apcietināšanas. Šādai varas iestāžu rīcībai nav racionāla skaidrojuma, jo nekas nekavētu to izdarīt uzreiz pēc aizturēšanas, lai nedotu iespēju ieinteresētajām personām iznīcināt iespējamos pierādījumus.

Kā vēl vienu būtisku apstākli sievietes stāsta apšaubīšanai tiesa norāda to, ka tai pēc būtības nav skaidri iemesli pieteicējas vīra apcietināšanai, jo nav norāžu uz to, ka viņš būtu bijis daudzmaz politiski svarīga persona.

Kopumā pieteicējas stāstā ir tik daudz būtisku neatbilstību un aplamību, ka tam zūd jebkāda ticamība, norāda tiesa. Lai arī nav izslēgts, ka kāds no pieteicējas ģimenes locekļiem vai paziņām ir piedalījies 2015.gada janvāra notikumos Kinšanšā, tiesas ieskatā šo notikumu sasaiste ar pieteicējas patvēruma pieprasīšanas apstākļiem ir maldinoša un veikta tikai tādēļ, lai radītu šķietamu pamatu patvēruma procedūras izmantošanai.

Papildus iepriekš minētajam, pieteicējas stāstītā ticamību būtiski samazina fakts, ka pieteicēja ieguvusi viltotu Eiropas Savienības dalībvalsts pasi, jo tas pats par sevi neliecina par viņas godprātīgiem nolūkiem saistībā ar ieceļošanu Eiropas Savienības teritorijā.

Tiesa gan norāda, ka ANO Stabilizācijas misijas Kongo ģenerālsekretārs 2016.gada 9.marta ziņojumā ANO Drošības Padomei norādījis, ka atsevišķos Kongo austrumu reģionos joprojām saglabājas nestabila drošības situācija, bet Ziemeļu Kivu un Ituri provincēs tā ir pat pasliktinājusies.

Dažādu grupējumu aktivitātes un pret šiem grupējumiem valdības spēku īstenotās militārās operācijas pakļauj briesmām šajās teritorijās mītošos civiliedzīvotājus. Tomēr kopumā secināms, ka visā valsts teritorijā nenorisinās plaši bruņoti konflikti un vispārēja vardarbība.