Nākamie Latvijas Institūta (LI) sociālās kustības «#GribuTeviAtpakaļ» soļi ir dažādu partnerību veidošana ar Latvijas pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas palīdzētu caur praktiskiem priekšlikumiem veidot ciešāku saikni starp cilvēkiem Latvijā un tiem, kas emigrējuši, kā arī veiktu nepieciešamās izmaiņas Latvijā pieejamo pakalpojumu kvalitātē.
Kā informēja LI, institūts ar redaktoriem un komentētājiem šodien pārrunājis plašu rezonansi izraisījušo sociālo kustību «#GribuTeviAtpakaļ», kuras laikā tika diskutēta kustības stratēģija, mērķi un turpmākie soļi. Tajā piedalījās LI direktore Aiva Rozenberga, divi nesen no ārzemēm atgriezušies jaunie profesionāļi - Liene Pērkone un Ņikita Kazakevičš, kā arī mediju pārstāvji.
Diskusijā Kazakevičs uzsvēra, ka jauniem cilvēkiem galvenā motivācija atgriezties Latvijā ne vienmēr ir finanses, bet vērtības un iespējas. Problēma nav algas apjomā, bet gan attieksmē pret jaunajiem profesionāļiem un jaunu priekšlikumu uzklausīšanā. Viņam piekrīt arī Pērkone, norādot, ka salīdzinājumā ar Londonu vai Parīzi, strādājot Latvijā, rodas sajūta, ka profesionālajai attīstībai ir «griesti», kuriem cauri izsisties ir neiespējami. Jaunie profesionāļi arī minēja, ka viņus Latvijā motivē atgriezties dzīves kvalitāte, daba un tīrā vide, kā arī «start-up» potenciāls.
Redaktori un komentētāji, kuru vidū valdīja dažādi viedokļi par sociālo kustību, izteica daudzas replikas un ierosinājumus par to, kā virzīt šo iniciatīvu uz priekšu. Piemēram, nepieciešamību aktīvāk iedzīvināt jaunas idejas un atvērtību Latvijas sabiedrībā, kas daudziem atgriešanos no citām Eiropas valstīm padarītu vienkāršāku.
Tāpat sarunas dalībnieki vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā vajadzētu nonākt pie vienotas definīcijas par to, kas ir latvietis, lai sabiedrībā nebūtu dalījuma pēc tautības. Mediju pārstāvji runāja par vajadzību pēc konkrētiem praktiskiem rīkiem, kas atvieglotu pārcelšanos uz Latviju, kā arī nepieciešamību dažādas aizbraukušo grupas uzrunāt ar dažādiem vēstījumiem.
Savukārt Rozenberga informēja par līdz šim izdarīto, kā arī par saņemto reakciju, kura ir bijusi gan kritiska, gan pozitīva, gan nosodoša, gan pateicības pilna. «Kustības mērķis ir emocionāli uzrunāt no Latvijas aizbraukušos un šeit palikušos iesaistīties un kopīgi domāt par to, kādu Latviju gribam redzēt nākotnē,» sacīja Rozenberga.
Nākamie sociālās kustības soļi ir dažādu partnerību veidošana ar Latvijas pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kas palīdzētu caur praktiskiem priekšlikumiem veidot ciešāku saikni starp cilvēkiem Latvijā un tiem, kas emigrējuši, kā arī veiktu nepieciešamās izmaiņas Latvijā pieejamo pakalpojumu kvalitātē.
Aicinājums «#GribuTeviAtpakaļ» nenozīmē, ka tiek sagaidīta tūlītēja cilvēku atgriešanās, bet gan to, ka cilvēki tiek aicināti uzturēt ciešākus kontaktus ar Latviju un apsvērt atgriešanos tad, kad cilvēki ir tam gatavi. Iniciatīva rosina domāt ne tikai par aizbraukušajiem, bet arī par cilvēkiem, kas palikuši Latvijā - strādāt katram savā jomā, lai uzlabotu lietas, ar kurām nav kaut kas kārtībā.
Jūlija beigās LI uzsāka sociālu kustību ar mērķi emocionāli uzrunāt no Latvijas aizbraukušos cilvēkus, vienkāršā veidā viņiem atgādinot - «Jūs esat mums svarīgi, un Latvija vienmēr būs jūsu mājas». LI uzskata, ka ir pienācis laiks skaidri pateikt, ka vēlamies redzēt tautiešus atgriežamies Latvijā - tad, kad viņi tam būs gatavi, bet pagaidām uzturēt ciešākas saites ar Latviju.
