Neticamās pārvērtības: Daugavas stadions mainīsies līdz nepazīšanai

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Šodien plānots noslēgt būvniecības līgumu par Daugavas stadiona jauno tribīņu izbūvi un esošo tribīņu atjaunošanu. Darbi ir jāpabeidz līdz 2018.gada pavasarim, proti, pirms Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Taču patlaban stadiona tribīnes un zem tām esošās telpas izskatās visai bēdīgā stāvoklī.

VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas Stadions»» valdes loceklis Elmārs Martinsons TVNET stāstīja, ka vietā, kur patlaban atrodas Daugavas stadions, atradās arī Rīgas pirmais stadions, ko uzbūvēja 1932.gadā.

Tolaik tas nozīmēja smilšu valni, kurā atradās stadiona izmēra sportošanas vieta. Tagadējo stadionu izveidoja 1959.gadā, bet 1980.gados piebūvēja tribīnes. Starp stadionu un vārtu piloniem atradās ēka, kas līdzinājās VEF Kultūras pilij. Laika gaitā ēku nojauca, bet vārtu piloni būs jāatstāj arī pēc turpmākajos gados plānotās teritorijas pārbūves un pārveidošanas.

Kopš 80.gadiem teritorijā veikti tikai nelieli kosmētiski remontdarbi saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem.

Remontdarbu un naudas trūkums pārsvarā jūtams iekštelpās. Gan stadions, gan tribīnes no ārpuses izskatās tīri pieklājīgi, bet daļa telpu ir diezgan nožēlojamā stāvoklī – ar pilošiem griestiem un daudziem ūdens spaiņiem uz grīdas, ar padomju laika radiatoriem un ventilācijas neesamību.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Sportistiem patīk šīs vēsturiskās telpas

Taču, neskatoties uz telpu stāvokli, stadionā sastaptie hokejisti, kas trenējas vieglatlētikas manēžā, ir smaidīgi un optimisma pilni, jo

šajās vēsturiskajās telpās, «dzimst labākie atlēti».

Viņiem netraucē ne sviedru aromāts, ne ventilācijas trūkums – ja vajadzīgs svaigs gaiss, var atvērt logu.

Arī Martinsona balsī ir jaušams optimisms, runājot par vairāk nekā 10 hektāru plašās teritorijas tuvāko gadu attīstību. Tik tiešām, plāni un ieceres ir ļoti vērienīgi!

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Līdz šim stadiona apsaimniekotāji pieejamo līdzekļu ietvaros centās uzturēt stadiona teritoriju tīru, kārtīgu un drošu. Kamēr stadionā nebija apsardzes, zagļi bija aiznesuši hidroizolācijas plāksnes, bet vietējā rajona «džeki» vakaros sēdēja, bučojās ar meitenēm un dauzīja alus pudeles. Pēckrīzes laikā izglītības ministrs pat gribēja slēgt Daugavas stadionu.

Ar ko var lepoties un kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī?

Martinsons stāstīja, ka teritorijas sirds – centrālais stadions un dabīgais zālājs – ir diezgan labā stāvoklī, bet arī šeit prasās pēc pārbūves. Vieglatlētikas celiņi ir atbilstoši starptautisko sacensību prasībām.

Savukārt tribīnes un zem tām izbūvētās telpas vajadzētu pamatīgi izremontēt.

Lielākā sāpe ir nevis jumta trūkums, bet gan novecojušās konstrukcijas,

pa kuru šķirbām telpās regulāri nonāk lietusūdens un izkusušais sniegs. Arī šonedēļ, kad TVNET viesojas stadionā, tā telpās ir izvietoti dažāda lieluma spaiņi un pudeles, kurās pil un tek ūdens. Lai pasargātu telpas no izkusušā sniega, aukstajā laikā virs tribīnēm izveido tādas kā teltis.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Kas tuvākajā laikā mainīsies?

Daugavas stadiona jauno tribīņu izbūves un esošo tribīņu atjaunošanas iepirkumā ir uzvarējusi pilnsabiedrība LNK INDUSTRIES Partnership, kas par 10,7 miljoniem eiro izstrādās būvprojektu, īstenos būvdarbus un veiks projekta autoruzraudzību, lai līdz 2018. gada vasarā notiekošajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem palielinātu stadiona skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 000. Patlaban tribīnēs var apsēsties 5600 cilvēku.

Paredzēts, ka tuvāko gadu laikā uzbūvēs arī sānu tribīnes.

Pilnīgi cita pasaule

Savukārt pēc 2018.gada teritoriju sagaida vēl lielākas izmaiņas: plānoti vairāki jauni sporta objekti, kas būs paredzēti dažādiem sporta veidiem. Piemēram, hokejistiem, daiļslidotājiem un kērlinga spēlētājiem būs jauna halle.

Gaidāma arī jauna vieglatlētikas manēža, kas ir ļoti vajadzīga. Iecerēts atdzīvināt arī velotreku. Savukārt multifunkcionālajā komandspēļu hallē varētu spēlēt gan basketbolu, gan florbolu, volejbolu un rokasbumbu.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Bet kur varēs nolikt mašīnas?

Runājot par plānotajām autostāvvietām, Martinsons pastāstīja, ka neliela vieta mašīnām joprojām būs aiz teritorijas vārtiem, bet lielo pasākumu laikā varētu piesaistīt Vagonu ielu, kas atrodas aiz Deglava pārvada. Ikdienā varētu izlīdzēties ar stāvvietām, kas plānotas zem komandspēļu halles un vieglatlētikas manēžas. Šīs abas stāvvietas daļēji risinās automašīnu novietošanas problēmas uz lielajiem pasākumiem, bet

Dziesmu un deju svētku laikā visiem Vārnu ielas republikas iedzīvotājiem joprojām būs jāsadodas rokās un jāpiecieš,

ka visas ielas būs pilnas ar mākslinieku autobusiem un automašīnām. Lielo svētku laikā Grīziņkalna iedzīvotājiem jārēķinās ar lielu cilvēku plūsmu.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Nākotnē teritorijas attīstībai piesaistīs arī privātos investorus, kuriem būs jānodrošina sportistu rehabilitācijas iespējas, viesnīcas un ēdināšana. Nacionālās sporta bāzes teritorijā nevarēs veidot kazino un striptīza klubus, bet varēs attīstīt sporta federāciju telpas un birojus.

Domā par izdzīvošanu

Par tagadējo valsts dotāciju stadions spēj samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, kas ir diezgan lieli. Bijuši mēģinājumi samazināt izmaksas, piemēram, uzlabot energoefektivitāti, bet tam vajadzīgas lielākas investīcijas.

Arī no sportistiem saņemtā nauda ir neliela un nepietiekama, lai būtiski attīstītu stadionu.

Tāpēc jau patlaban tiek domāts, kā nākotnē piesaistīt cilvēkus un nopelnīt līdzekļus.

Martinsons arī vērsa uzmanību, ka parasti stadiona apmeklētāji redz tikai sakārtoto teritoriju, iztīrītās telpas un sakoptās puķu dobes, bet viņu acīm paliek apslēptas dažādas komunikācijas, piemēram, ūdens caurules, elektrības vadi.

Komunikācijas ir tik novecojušas, ka stadiona darbinieku ikdiena paiet, novēršot kādu avārijas situāciju.

Rādot dažas sportistu ģērbtuves, stadiona pārstāvis stāstīja, ka vēl nesen Bolivudas pārstāvji tajās uzņēma filmu par 50.gadiem, jo šīs ģērbtuves atbilda tam laikam. Daudzviet ir pilnībā izsmelts lāpīšanas limits un prasās pēc lielāka remonta.

Vienlaikus Martinsons priecājas, ka stadionu ik dienas apmeklē ļoti liels cilvēku skaits. Daugavas stadionā trenējas ne tikai daļa Latvijas labāko sportistu, bet arī ļoti daudz bērnu un jauniešu, kas vēl tikai sapņo par lielo sportu. Daugavas stadions ir svarīgs ne tikai Rīgas, bet arī visas Latvijas mērogā!

Foto: Jānis Škapars/TVNET
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu