Kopš aprīļa biedrības «Latvijas Sarkanais Krusts» mentori ir strādājuši ar aptuveni 200-250 patvēruma meklētājiem, šodien žurnālistiem sacīja organizācijas ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
Sarkanā Krusta mentori kopš aprīļa strādājuši ar aptuveni 200-250 patvēruma meklētājiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šajā skaitā ir gan tie cilvēki, kuri uz Latviju ir pārvietoti saistībā ar Eiropas Savienības pārvietošanas programmu, gan tie, kas ieradušies paši. Viņš norādīja, ka tikai aptuveni trešdaļa no šiem cilvēkiem ir pieaugušie. Šobrīd mentori strādā ar aptuveni 130 cilvēkiem, tomēr šis skaits nemitīgi mainās, ņemot vērā, ka patvēruma meklētāji Latviju gan pamet, gan valstī ierodas.
Līkops arī norādīja, ka, ņemot vērā vēl salīdzinoši nelielo patvēruma meklētāju skaitu, nav iespējams šos cilvēkus kā īpaši sagrupēt.
Līgumā bija paredzēts, ka tiks strādāts arī ar tiem cilvēkiem, kuri ir atstājuši Muceniekus arī pirms darbības līguma sākšanas. Taču neviens nav izrādījis interesi, nav vēlējies saņemt papildu palīdzību.
Sarkanā Krusta pārstāvji žurnālistiem arī pastāstīja, ka kopš brīža, kad mentori sākuši darbu ar patvēruma meklētājiem, bēgļa statusu ieguvuši 45 cilvēki, tomēr no šī skaita divas ģimenes jau Latviju ir pametušas. Kopumā no šiem statusu ieguvušajiem cilvēkiem Latvijā palikušas četras ģimenes.
Kā stāstīja Sarkanā Krusta mentori, jau pirms statusa iegūšanas mentori par katru patvēruma meklētāju apkopo informāciju, piemēram, par izglītību, prasmēm, lai jau savlaicīgi varētu labāk palīdzēt ar darba vai citu nepieciešamo lietu atrašanu. Runājot par patvēruma meklētāju prasmēm un izglītību, Sarkanā Krusta pārstāvji norādīja, ka starp šiem cilvēkiem ir gan skolotāji, ārsti, uzņēmēji, gan arī pieauguši cilvēki, kuri nav ieguvuši pat pamatizglītību.
Taujāti arī par bērniem, kuriem šogad būtu jāsāk vai jāturpina skolas gaitas, Sarkanā Krusta pārstāvji norādīja, ka nevar nosaukt konkrētu skaitli, cik daudz bēgļa statusu ieguvušo bērnu šogad paredzēts iet skolā. Tomēr tiem bērniem, kuriem statuss ir piešķirts, «vairāk vai mazāk» skola ir atrasta.
Līkops arī pastāstīja, ka patvēruma meklētāji mēdz būt neizpratnē, kāpēc Latvijā bēgļiem netiek nodrošināts tas pats, kas, piemēram, tādās valstīs kā Vācija. Tad mentoriem nākas skaidrot, ka visas Eiropas Savienības valstis nav vienādas.
Runājot par to, ko patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmā vajadzētu uzlabot, izskanēja, ka Latvijā 15 dienu laikā pēc bēgļa statusa iegūšanas šiem cilvēkiem patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs «Mucenieki» ir jāpamet, kas nav pietiekami ilgs laiks, lai atrastu dzīvesvietu. Citās valstīs šis uzturēšanās termiņš pēc statusa iegūšanas var būt pat gads.
Jau ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir parakstījis līgumu ar «Latvijas Sarkano Krustu» par sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu sniegšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu.
«Latvijas Sarkanā Krusta» tiešais uzdevums ir veicināt patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu pilnvērtīgu sociālekonomisko iekļaušanos, mazinot šķēršļus nodarbinātībai un sekmējot integrāciju sabiedrībā. Piesaistītie sociālie darbinieki un sociālie mentori strādās ar klientiem, sniedzot tiem atbalstu dažādu problēmu risināšanā, izstrādājot individuālu plānu un nodrošinot tā izpildi, kā arī īstenojot citus uzdevumus, kas palīdzēs klientiem un viņu ģimenēm apzināt savas iespējas, pienākumus un tiesības, atrodoties Latvijā.
Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no Eiropas Savienības valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas.
Latvija Eiropas Savienības pārvietošanas programmā jau uzņēmusi 69 personas.