Vēlas pēc iespējas ātrāk liegt iespēju Latviju pametušiem bēgļiem saņemt pabalstu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Lai labotu «brāķi», kas ļauj bēgļiem saņemt valsts pabalstu arī pēc Latvijas pamešanas, sagatavotas izmaiņas likumos. Taču tās varētu stāties spēkā tikai nākamgad, un ar to nav mierā daļa koalīcijas partiju, kas vēlas izmaiņas pieņemt pēc iespējas ātrāk, ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Latvija bēgļiem maksā uzturēšanās pabalstu - pieaugušie saņem 139 eiro mēnesī, bet nepilngadīgie un katrs nākamais cilvēks ģimenē - 97 eiro.

Nodokļu maksātāji turklāt uztur arī tos bēgļus, kuri Latviju ir pametuši, jo noteikumi neparedz pārtraukt maksāt šādā gadījumā.

Latvijas Sarkanais krusts, kas uzņēmies atbildību integrēt iebraucējus, ir paziņojis, ka

no Latvijas kopš aprīļa ir aizbēguši vismaz 25 bēgļi.

Koalīcijas partijas par nepieņemamu sauc situāciju, kad Latvijas pabalsts nonāk banku kontos arī tiem bēgļiem, kuri no valsts ir aizbraukuši.

«Esošais regulējums ir nepilnīgs. Un, protams, strādājot tagad ar šiem jautājumiem, īpaši situācijā, kur mēs esam piekrituši bēgļu pārvietošanai no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un arī no Turcijas, mums, protams, ir jāskatās, kas ar šiem cilvēkiem notiks. Un tāpēc ir ļoti svarīgi viņus regulāri uzraudzīt,» uzskata «Vienotības» politiķe, Saeimas deputāte Lolita Čigāne.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis esošajos noteikumos saskata «diezgan lielu trūkumu», varbūt arī nepilnību likumdošanas jomā.

«Tā būtu loģiska lieta - ja konstatē, ka cilvēks neatrodas fiziski valstī, kura viņam izmaksā pabalstu, ka šādus pabalstus arī pārtrauc maksāt,» vērtēja arī Saeimas deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

«Vienotības» pārraudzībā esošās ministrijas - Iekšlietu, Ekonomikas un Labklājības - ir sagatavojušas labojumus Patvēruma likumā un valdības noteikumus. Kā jau ziņots, saskaņā ar tiem

pabalstus saņemtu tikai tie bēgļi, kuri reizi mēnesī ierastos Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Taču, kā norāda Čigāne, izmaiņu pieņemšana ir laikietilpīga un

tiek plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no nākamā gada.

«Nākamā gada janvāris nav aiz kalniem. Saeima atsāks savu darbu septembrī. Un, lai mēs dabūtu gatavus tos likuma grozījumus tādā kārtībā, lai tie būtu ieviešami dzīvē, patiešām arī paies tie četri mēneši. Jo tādi sasteigti un mulsinoši teksti - pēc tam ar tiem ir ļoti grūti strādāt cilvēkiem, kas reāli tos ievieš dzīvē,» norādīja Čigāne.

Turpretī

premjera partija uzskata, ka jārīkojas nekavējoties, un izmaiņas sola pieņemt jau tuvākajā laikā.

«Tas ir, manuprāt, nekavējoši jānovērš. Mēs esam ar premjeru šo jautājumu pārrunājuši. Cik es zinu, rītdien viņš šo jautājumu pārrunās ar atbildīgajām amatpersonām. Un nākamā informācija, ka

otrdien, visticamāk, valdības slēgtajā sēdē būs šis jautājums apspriests par tālāko rīcību,»

teica Brigmanis.

Arī Nacionālās apvienības pārstāvis norāda, ka nevajag vilcināties: «Es atbalstu ZZS pausto pozīciju, ka tas jāveic pēc iespējas ātrāk un jebkādas atkāpes nav nepieciešamas.»

ZZS ir pārliecināta, ka izmaiņas jāpieņem steidzamības kārtā, kas ļautu novērst, ka vēl visu šo gadu valsts pabalstu maksā tiem, kuri Latvijā nemaz vairs nedzīvo.

Tiesa, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem

šogad atsevišķos gadījumos ir atteikta vai pārtraukta pabalsta maksāšana, pamatojoties uz to, ka bēgļa ienākumi pārsniedz minimālo darba algu, kā arī tāpēc, ka bēglis sniedzis nepatiesas ziņas iztikas līdzekļu deklarācijā.
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu