Piecu Latvijas tiesu izpildītāju ikgadējie ienākumi pārsniedz pusmiljonu eiro, raksta žurnāls «Ir». Izpētot visu 99 patlaban praktizējošo tiesu izpildītāju amatpersonas deklarācijas, izdevums konstatējis, ka pēdējo trīs gadu laikā 17 tiesu izpildītājiem ienākumi vismaz vienu gadu bijuši virs 200 000 eiro.
Veiksmīgākais tiesu izpildītājs pēdējos gados ir Jānis Stepanovs, kurš kopš 2008.gada kā tiesu izpildītājs nopelnījis 9,4 miljonus eiro un kuram ienesīgākais bijis 2012.gads, kad nopelnīti 2,5 miljoni eiro. Viņam seko Ainārs Šusts - kopš 2008.gada nopelnīti 4,1 miljons eiro, bet 2012.gadā - 816 000 eiro, Ginters Hmeļevskis - kopš 2008.gada nopelnīti 3,8 miljoni eiro, bet 2011.gadā - 870 000 eiro, Andris Spore - kopš 2008.gada nopelnīti 3,6 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 625 000 eiro - un Sniedze Upīte - kopš 2008.gada nopelnīti 2,4 miljoni eiro, bet 2014.gadā - 682 000 eiro.
Taču ne visiem tiesu izpildītājiem tā sekmējas, un ir arī tādi, kuriem nesanāk pat 10 000 eiro gadā. Piemēram, Latgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītājai Valentīnai Nikolajevai kopš 2008.gada vairāk nekā 10 000 eiro gadā ne reizi nav izdevies nopelnīt. Viņas iecirkņa teritorijā atrodas Daugavpils cietums.
Lielākos ienākumus tiesu izpildītāji gūst, piedzenot naudu par labu bankām, visbiežāk vēršot piedziņu uz parādnieku nekustamajiem īpašumiem. Lai arī procentuāli no kopējā lietu skaita to īpatsvars ir neliels (atkarībā no tiesu izpildītāja - no dažiem līdz 15 procentiem), šīs lietas sedz visus izdevumus un ģenerē peļņu, jo tajās atlīdzība ir daudz lielāka. Tā ir piesaistīta atgūtās summas apmēram. Turklāt tiesu izpildītāju atlīdzības finansējuma modelis uzbūvēts tā, ka veicina tiesu izpildītāju materiālo ieinteresētību pēc iespējas vairāk pārdot, pēc iespējas vairāk atgūt parādu - arī to, kuru piedziņa viņam nemaz nav uzticēta.
Savukārt, aplūkojot ar tiesu izpildītāju palīdzību atgūto nodokļu parādu summas, atklājies, ka nekādi augsti rezultāti nav sasniegti. Pērn tiesu izpildītājiem piedziņai nosūtīti lēmumi par bezstrīda nodokļu parādu piedziņu 162 miljonu eiro apmērā, bet ar tiesu izpildītāju palīdzību piedzīti tikai 2,8 miljoni eiro.
Izdevumam vairāki avoti pieļāvuši iespējamību, ka lielo peļņu ģenerējošo lietu nonākšana pie konkrētiem tiesu izpildītājiem nav nejauša - tiesu izpildītājiem esot jādalās ienākumos ar amatpersonām, kuru pieņemtie lēmumi viņiem šādu peļņu nodrošina. Piemēram, Šustam kopīgi ar citu tiesu izpildītāju Baibu Kantmani pieder uzņēmums «Cool Race», kura darbības profils ir detaļu ražošana, bet gada pārskati ir tukši. Uzņēmuma vienīgā valdes locekle un faktiskā vadītāja no 2011.gada nogales līdz pat šā gada februārim bijusi Jeļena Buraja, kura ir «Rietumu bankas» parādu restrukturizācijas daļas darbiniece un bankas viceprezidente. Savukārt Šusts cita starpā strādā arī pie «Rietumu bankas» parādu piedziņas izpildes.
Bankas preses sekretāre skaidrojusi, ka «Cool Race» nav veicis saimniecisko darbību un nekādu atlīdzību no uzņēmuma Buraja neesot saņēmusi. Šusts uz jautājumu, ko tieši viņa uzņēmumā darīja Buraja un vai tas sekmējis «Rietumu bankas» piedziņas lietu uzticēšanu viņam, pēc būtības neesot atbildējis.
Kopējas biznesa idejas vienojušas arī visvairāk pelnošo tiesu izpildītāju Stepanovu un bijušo «Nordea bankas» Latvijas filiāles vadītāja vietnieku Gustavu Eglīti. Abi 2013.gadā izveidoja uzņēmumu «MA partneri». Pēc Stepanova teiktā, abi iepazinušies divus gadus pēc tam, kad Eglītis pametis darbu bankā. «Bijām domājuši, ka sanāks viens biznesa projekts, tas nesanāca, un līdz ar to uzņēmums, ko kopīgi nodibinājām, tā arī nesāka strādāt,» skaidroja Stepanovs. Laikā, kad Eglītis vēl strādājis bankā, Stepanovs «Nordea» ir apkalpots, taču uzsver, ka abi personiski nav bijuši pazīstami.
