Rīgā vairs nedrīkstēs lēkt ūdenī no tiltiem un kurināt ugunskurus publiskās vietās

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Rīgā vairs nedrīkstēs lēkt ūdenskrātuvēs no infrastruktūras objektiem un līst ekspluatācijā nenodotu ēku teritorijās, bet ugunskurus publiskās vietās drīkstēs kurināt tikai noteiktajās valsts svētku dienās. Rīgas domes sēdē deputāti atbalstīja Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) izstrādātos grozījumus domes saistošajos sabiedriskās kārtības noteikumos Rīgā.

Jaunie grozījumi sabiedriskās kārtības noteikumos aizliegs lēkt ūdenstilpēs no infrastruktūras objektiem - hidrotehniskajām būvēm, tiltiem, piestātnēm un citiem objektiem - ārpus lēkšanai ūdenī speciāli iekārtotām vietām. Grozījumi noteikti, jo mediķi ik gadu uzsver, ka ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī ne uz galvas, ne kājām, jo šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas. Nereti izklaide var beigties ar invaliditāti vai nāvi. Visbiežāk cilvēki domā, ka viņus tas neskars, un brīdinājumus neņem vērā. Līdz šim RPP no likumdošanas viedokļa varēja tikai lēcējiem aizrādīt un aicināt tā turpmāk nedarīt.

Tāpat, ņemot vērā to, ka normatīvajos aktos vairs nav noteikts aizliegums Rīgas peldvietās pārvietoties ar kuģošanas līdzekļiem, lai nodrošinātu peldvietu apmeklētāju drošību, ar grozījumiem paredzēts noteikt aizliegumu Rīgas peldvietās pārvietoties, izmantojot kuģošanas līdzekļus, kā arī ūdens sportam un aktīvai atpūtai paredzētas ierīces - vējdēļus, sērfošanas dēļus un kaitbordus. Šādiem ierobežojumiem atbalstu paudusi arī VAS «Latvijas Jūras administrācija».

Papildus grozītajos sabiedriskās kārtības noteikumos tiks atļauts kurināt ugunskuru publiskajās vietās tikai noteiktajās valsts svētku dienās vai saskaņojot pasākumu ar pašvaldību, kā arī pašvaldības iekārtotās vietās, ievērojot ugunsdrošības prasības un nebojājot apstādījumus.

Lai atturētu iedzīvotājus un jo īpaši - mazgadīgas personas no pārgalvīgas rīcības un dzīvības apdraudējuma, iekļūstot ekspluatācijā nenodotās būvēs, neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un graustos, šobrīd normatīvajos aktos par šo rīcību jau ir paredzēta administratīvā atbildība. Bet par iekļūšanu šo būvju teritorijā, ja tām ir slēgts nožogojums un brīdinājuma uzraksti, šobrīd administratīvā atbildība nav noteikta. Policijai, konstatējot personas šādās teritorijās ap vidi degradējošiem objektiem, bez īpašnieka izteiktām pretenzijām nav tiesību šīs personas izraidīt. Tādēļ sabiedriskās kārtības noteikumi tiek papildināti ar aizliegumu atrasties šādās teritorijās, lai novērstu iespēju personām pakļaut apdraudējumam savu dzīvību vai veselību.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu