Lai kvalitatīvi sniegtu jau esošos veselības aprūpes pakalpojumus, medicīnai būtu jāatvēl 1,4 miljardi eiro jeb divas reizes vairāk, nekā tas ir šobrīd, teikts otrdien valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā «Par valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu».
Veselības ministrija (VM) uzskata, ka esošais valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav samazināms, tā vietā
nozarei nepieciešams papildu finansējums, lai mazinātu rindas uz jau esošajiem pakalpojumiem,
pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
VM ir izstrādājusi ziņojumu par valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. Ziņojumā raksturota pašreizējā situācija veselības aprūpē - esošo pakalpojumu klāsts, finansējuma sadale, kā arī iezīmēts nepieciešamais finansējuma apjoms, lai pakalpojumus padarītu pacientiem pieejamākus.
Tāpat ziņojumā aprakstīta pacienta virzība esošā groza ietvaros, proti, primārā veselības aprūpe, ambulatorā aprūpe, kompensējamo zāļu sistēma, izmeklējumi, neatliekamā medicīniskā palīdzība un slimnīcu sektors.
Aplūkojot visus šos valsts apmaksātos pakalpojumus, VM secinājusi, ka pašreizējā sistēma ir savstarpēji saistīta un nav iespējams atsevišķi izdalīt kādu no sistēmas posmiem, proti, lai sistēma funkcionētu, nepieciešami visi no jau esošajiem posmiem. Pretējā gadījumā,
ja pacientam nav pieejams kāds no esošajiem veselības aprūpes posmiem, viņš var kļūt par neatliekamu pacientu, kas valstij izmaksātu vēl dārgāk.
Pašreizējās sistēmas izjaukšana radītu veselības un finanšu riskus pacientiem.
VM arī aprēķinājusi, cik lielu daļu no 713 miljonu eiro lielā budžeta sastāda katrs pakalpojums. Piemēram,
neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana slimnīcās izmaksā 30,6% no minētajiem 713 miljoniem eiro.
Kompensējamās zāles un ierīces sastāda 17,4% no veselības aprūpes budžeta, sekundārā ambulatorā aprūpe - 16%, bet primārā veselības aprūpe - 10,6%.
Savukārt salīdzinoši daudz mazāk izmaksā, piemēram, plānveida stacionārā veselības aprūpe - nepilnu 1% no veselības aprūpes budžeta, medicīniskā rehabilitācija pieaugušajiem - 0,42%, bet paliatīvā aprūpe - 0,09%. Tas arī ir skaidrojums, kāpēc veselības aprūpes nozarē uz šiem pakalpojumiem ir rindas, teikts ziņojumā. Lai gan finansējums šīm jomām ir mazs, tas nenozīmē, ka tās nav nepieciešamas, skaidro VM.
Līdz ar to VM arī aprēķinājusi, kāds būtu nepieciešamais finansējums veselības aprūpei.
Vēlamais finansējums ir divas reizes lielāks nekā šobrīd, proti, 1,4 miljardi eiro,
teikts ziņojumā.
Rezumējot VM norāda, ka esošais pakalpojumu grozs nebūtu mazināms, bet gan papildināms ar finansējumu, lai pakalpojumus padarītu pieejamākus.
