Latvijas armija izskata iespēju iegādāties «M109» pašgājējhaubices, noskaidroja portāls TVNET. Šādas artilērijas sistēmas tiek izmantotas vairākās NATO valstīs, un Latvijas bruņotie spēki izvērtē iespēju tās iegādāties no kādas sabiedroto armijas.
Latvija varētu iegādāties «M109» pašgājējhaubices
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins portālam TVNET uzsvēra, ka
šobrīd vēl nav sākts ne tehnikas iepirkums, ne sarunu procedūra, bet gan notiek pašgājējhaubiču izvērtēšana.
Latvija apzina tehniku, kas ir Austrijas rīcībā, kā arī saņēmusi piedāvājumus no citiem NATO partneriem, tostarp Norvēģijas un ASV.
Viens no artilērijas sistēmu variantiem, kura iegādes iespēju Latvija izskata, ir daudzās rietumvalstu armijās izmantotā «M109» pašgājējhaubice uz kāpurķēžu tehnikas bāzes.
ASV ražojuma «M109» ir gan Austrijas, gan Norvēģijas bruņojumā, kur tās ir modernizētas un modificētas. Austrijas valdība 2010.gadā nolēma samazināt savu bruņoto spēku izmēru. Plānotā samazinājuma ietvaros Austrija pārdos vai atteiksies no dažāda veida bruņutehnikas.
Paredzēts, ka Austrija pārdos «Kürassier» vieglos tankus, «Saurer» bruņumašīnas, daļu no «Leopard» 2A4 kaujas tankiem un «M-109» haubices. Arī Norvēģijas armija sākusi darbu pie cita veida artilērijas sistēmu ieviešanas.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Austrijas armijas rīcībā ir 80 «M109 A2/A5Ö» pašgājējhaubices, bet Norvēģijas - 14 «M109 A3GNM».
«M109» pašgājējhaubices izmanto dažādas NATO valstis, kuru armijās šī tehnika ir viens no galvenajiem netiešās uguns atbalsta ieročiem. Haubices apkalpo sešu karavīru komanda - divi lādētāji, vadītājs, tēmētājs, tēmētāja asistents un komandieris. Savukārt 1991.gadā izstrādātajai, plaši pazīstamajai «M109» modifikācijai «Paladin» jau ir četru karavīru apkalpe.
Minēto haubiču dažādas modifikācijas izmantotas daudzos karos - Irānas-Irākas karā 1980.gadā, Persijas līča karā 1991.gadā, kā arī ASV un sabiedroto operāciju laikā Irākā no 2003 līdz 2011. gadam.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka artilērijas, proti,
netiešās uguns, atbalsta spēju attīstība jau iepriekš bijusi noteikta par prioritāti un nākamā gada budžetā kopumā šai jomai plānots atvēlēt 14 miljonus eiro.
Latvijai atšķirībā no Lietuvas pagaidām nav haubiču, taču ir lielgabali. Ja Latvija izlems iegādāties haubices uz kāpurķēdēm, tad šie ieroči būs nozīmīgs papildinājums bruņoto spēku kaujasspējām.
Tāpat vēstīts, ka iepriekš armija sāka arī vērienīgo Sauszemes spēku mehanizācijas projektu - Latvija iepriekš noslēdza līgumu ar Lielbritāniju par 123 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnu iegādi.