Valdība šodien akceptēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei, vai arī izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.
Likumprojekts izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.
Patlaban Izglītības likums paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību un kritērijus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai, ko veic Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Vienlaikus normatīvais regulējums pašreiz neparedz tiesības tieši ietekmēt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga darbību, ja tā vērtējama kā prettiesiska un nelojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī pedagogs nepilda Izglītības likumā noteiktos pienākumus, veidojot nepareizu izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti. IZM norādīja, ka tādējādi var tikt ietekmētas valsts un sabiedriskās intereses, radītas negatīvas sekas demokrātijai, drošībai un attīstībai nākotnē, kā arī īstenots valsts izglītības standartam neatbilstošs izglītības process, ietekmēta izglītības kvalitāte, tiesiskums un valsts izglītības standartos noteiktā izpilde. Tā rezultātā neracionāli var tikt izlietots arī valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojums izglītības jomā, tostarp pedagogu darba samaksas finansēšana.
Latvijas izglītības iestāžu akreditācijas prakse liecina, ka saistībā ar iestādes darba organizāciju, vadību un kvalitātes nodrošināšanu nepietiekams vērtējums periodā no 2011.gada līdz 2016.gada 1.septembrim ir bijis 32 profesionālās izglītības iestādēm un 19 vispārējās izglītības iestādēm. Savukārt IKVD Uzraudzības departaments pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā saņēma ne vairāk kā 10 iesniegumus, kuru saturs varētu būt saistīts ar likumprojektā ietvertajiem jautājumiem.
Ievērojot apstākli, ka tiesību normas līdz šim neparedzēja noteiktu kārtību izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības izvērtēšanai, to veica darba devējs, izmantojot IKVD sniegto informāciju pēc saviem ieskatiem. No minētajiem vidēji 10 iesniegumiem ne vairāk kā divi gadā varēja būt saistīti ar Izglītības likumā noteikto, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijai un tās Satversmei, kā arī to, ka pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir arī veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Šajos gadījumos izglītības iestādes vadība līdz šim risināja situāciju patstāvīgi.
Saskaņā ar Izglītības likumu izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. Līdz ar to izglītības iestādes vadītājs atbild arī par atbilstošu pedagogu nodarbināšanu, un izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt pedagogus, ievērojot izglītojamo intereses.
Līdz ar to IZM ieskatā ir samērīgi izglītojamo tiesību un interešu, kā arī valsts drošības interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, paredzot atbrīvošanu, un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.
Lai nodrošinātu tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju nodarbināšanu, risinot situācijas, kad pašvaldības neatbrīvo neatbilstošus vai neapmierinošā kvalitātē strādājošus izglītības iestāžu vadītājus, likumprojekts paredz aizliegt nodarbināt valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas dibinātas izglītības iestādes vadītāju un darba devējam ir pienākums nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju Darba likumā noteiktā kārtībā, ja viņa profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši. Vienlaikus minētais grozījums ir saistāms ar valsts budžetu 2017.gadam, jo atbrīvotajiem izglītības iestāžu vadītājiem jāizmaksā ar atbrīvošanu saistītās kompensācijas, piemēram, par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī ir jārisina jautājums par finansējumu izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības vērtēšanas ieviešanai.
Ierobežojums, kā norādīts likumprojekta anotācijā, ir atbilstošs, lai pēc iespējas novērstu kaitējuma risku izglītojamo un valsts drošības interesēm.
Likumprojekts paredz, ka pedagogs, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības, ja viņš nav bijis lojāls Latvijai un tās Satversmei vai arī izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, nevarēs ieņemt pedagoga amatu piecus gadus pēc darba attiecību izbeigšanas.
IZM ieskatā minētais ierobežojums samērīgi nodrošina Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Šāds termiņš ir noteikts, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus ieņemt, piemēram, prokurora amatu, tiesneša amatu, kas nosaka ierobežojumu ieņemt minētos amatus, kamēr no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.
