Lai nodrošinātu labāku valsts austrumu robežas aizsardzību, vairākām robežupēm tiks liegta piekļuve, tostarp makšķerēšana un peldēšanās tajās, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie grozījumi «Valsts robežas likumā», kurus otrdien, 11. oktobrī, skatīs valdība.
IeM informē - ja valsts robeža noteikta pa privātas upes, strauta vai kanāla vidu, tad valsts robežas josla gar Latvijas – Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu nosakāma no ūdensteces krotes vai krasta līnijas. Savukārt gadījumos, ja valsts robeža noteikta pa publiskas upes vidu vai noteikta pa ezeru, valsts robežas josla nav nosakāma vispār.
Šobrīd ārējā valsts robeža pa publiskām upēm ir noteikta 93,55 kilometru garumā, tajā skaitā Ludza (24 km garumā); Pernovka (10 km garumā); Zilupe (16 km garumā); Daugava (17 km garumā); Aktica (8,75 km garumā); Asūnīca (8 km garumā); Sarjanka (9,8 km garumā).
Ņemot vērā, ka Ludzai, Pernovkai, Zilupei, Daugavai, Akticai, Asūnīcai un Sarjankai uz ārējās robežas ir publiskas upes statuss, valsts robežas josla gar tām nav nosakāma, un līdz ar to gar tām nav piemērojams arī robežas likumā minētais valsts robežas joslas režīms. Tas sarežģī robežsardzes funkciju izpildi un robežsargi ir spiesti uzstādīt uzraudzības tehniskos līdzekļus (sensorus) tauvas joslās, kuras ir aizaugušas ar kokiem, krūmiem un zāli, kā arī vietās, kurās personu uzturēšanās nav aizliegta.
IeM arī norāda, ka pastāv riski - nelikumīga ārējās robežas šķērsošana un preču pārvietošana varētu tikt veikta, izmantojot Ludzas, Pernovkas, Zilupes, Akticas, Asūnīcas un Sarjankas upi. Minētos riskus veicina arī tas, ka vasarā Akticā, Asūnīcā, Sarjankā un Zilupē atsevišķi posmi izžūst pilnīgi vai arī minēto upju dziļums nepārsniedz 20 cm. Tāpat upju platums atsevišķos valsts robežas posmos ir tikai divi līdz deviņi metri, bet to tuvumā atrodas labi attīstīta un izveidota ceļu infrastruktūra.
Ministrija arī vērš uzmanību uz to, ka upju posmos nav noteikts vienāds to pieejamības statuss, piemēram, Zilupe posmā gar Latvijas – Krievijas valsts robežu (16 kilometri) ir publiski pieejama, savukārt posmā gar Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu (8,3 kilometri) - nav publiski pieejama. Savukārt Latvijas – Krievijas – Baltkrievijas valsts robežu saskares punktā – Draudzības kurgānā – minētā iemesla dēļ ir noteikti divi režīmi, proti, vienai daļai no valsts robežas ir noteikts valsts robežas joslas režīms, bet otrai daļai šāda statusa nav un ir spēkā pierobežas joslas režīms. Ņemot vērā, ka katru gadu Draudzības kurgānā notiek publiski pasākumi, kurus organizē personas, kas pārstāv Krievijas un Baltkrievijas intereses, minēto režīmu atšķirība sarežģī robežsardzes uzdevumu izpildi.
Tā rezultātā gar šīm upēm tiks noteikta valsts robežas josla un ikvienai personai, kura tās vēlēsies izmantot savām vajadzībām, tas būs aizliegts, jo uz tām attieksies valsts robežas joslas režīms. Projekta regulējums neattieksies uz tām upēm, kas atrodas uz Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas valstu robežas (piemēram, Dienvidsusēja un Melnupe).
Tāpat valsts robežas joslu nav nepieciešamības noteikt pa Daugavu, jo tās īpašības veicina robežsardzes uzdevumu izpildi. Piemēram, Daugavu nav iespējams pārlēkt vai pārbrist – lai to šķērsotu, nepieciešams peldēt vai izmantot peldlīdzekli. Savukārt robežsardzes tehniskās iespējas ir pietiekamas, lai iespējamos robežpārkāpējus, šķērsojot Daugavu, piemēram, iepriekš minētajos veidos, varētu laikus konstatēt.
