šis lūgums ļautu raidījumos iesaistīt plašāku cilvēku skaitu, kuru viedoklis ir nozīmīgs, un tas neradītu ierobežojumus kvalitatīvai komunikācijai ar krievvalodīgo auditoriju
par valstij un sabiedrībai aktuālām problēmām.
NEPLP vēstule tapusi, atbildot uz kādas valsts iestādes iesniegumu saistībā ar LTV7 raidījumu «Točki nad i» (Точкu над i), kurā tās pārstāvjiem tika atteikta dalība raidījumā, jo viņi vēlējās runāt latviski. Atteikums bija pamatots ar apstākli, ka tehniski nav iespējams nodrošināt tulkojumu raidījuma laikā, jo tas prasa papildu līdzekļus.
«Televīzijas raidījumu veidošana ir tehniski komplicēts process, it īpaši, ja raidījumi tiek demonstrēti tiešraidē. Tomēr NEPLP ieskatā nav pieļaujamas situācijas, kad raidījumos krievu valodā tiek atteikta LTV uzrunāto institūciju pārstāvju dalība krievu valodas nelietošanas dēļ. Veidojas situācijas, kurās tiek ietekmēta raidījumu saturiskā kvalitāte, kā arī tiek ierobežots valsts valodas lietojums sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī,» vēstulē LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem norāda NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska.
NEPLP vērš LTV uzmanību uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, tostarp rūpēties, lai tā kalpo par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu.
Kā savā skaidrojumā norāda LTV, tā speciāli ir izveidojusi diskusijas raidījumu «Točki nad i», lai nodrošinātu kvalitatīvu komunikāciju ar krievvalodīgo auditoriju par valstij un sabiedrībai aktuālām problēmām. Visi raidījuma potenciālie viesi vienmēr tiek informēti par to, ka diskusijas notiek krievu valodā, un, apzinoties komunikācijas ar krievvalodīgo auditoriju nepieciešamību, valsts iestādes un ministrijas parasti nav atteikušas savu dalību, piedāvājot kompetentus speciālistus, kas pārvalda krievu valodu.
