IZM prasīs papildu finansējumu budžeta vietām augstākajai izglītībai

IZM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par likumprojektā "Par valsts budžetu 2017.gadam» pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai plānotā finansējuma sadalījumu pa attiecīgajiem resoriem", kurā pamatota arī papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršana augstākajai izglītībai.

IZM uzskata, ka valsts atbalsts studējošajiem ir galvenais priekšnoteikums, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un augstākās izglītības pieejamību. Plānots, ka informatīvais ziņojums tiks skatīts rītdienas, 25.oktobra, valdības sēdē.

Ministrijā arī norāda, ka 1.septembrī tika sākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu. Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu esošajā līmenī, 2017.gadā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro, 2018.gadā - 3,67 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 7,36 miljoni eiro.

Lai nepieļautu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita samazināšanos turpmākajos gados, IZM ir sagatavojusi un virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, izskatot budžeta likumprojektu paketi Saeimā otrajā lasījumā.

Papildu finansējuma nepieciešamību augstākajai izglītībai IZM bija pamatojusi jau šī gada vasarā, iesniedzot valdībā jaunās politikas iniciatīvas. Viena no tām paredzēja paaugstināt studiju kvalitāti augstskolās, palielinot finansējuma apmēru uz vienu no valsts budžeta finansēto studiju vietu atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī nodrošināt jaunas no valsts budžeta finansētās studiju vietas dabaszinātņu un inženierzinātņu jomās.

Kā norāda IZM, jauno politikas iniciatīvu ietvaros šim mērķim finansējums netika apstiprināts, tāpēc ministrija turpina aktīvi rīkoties, lai, apstiprinot 2017.gada un turpmāko gadu valsts budžetu, augstākajā izglītībā nepieļautu finansējuma samazinājumu. Arī Pasaules Bankas eksperti ir norādījuši, ka augstākās izglītības sistēmas vājākie punkti no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir publiskā finansējuma jomā - nepietiekamais finansējums rada risku izglītības un pētniecības kvalitātei, kā arī ierobežo sektora efektivitāti. Finansējuma trūkums rada negatīvu ietekmi arī attiecībā uz augstākās izglītības pieejamību.

Tāpat tiek norādīts, ka IZM ir sākusi pakāpenisku nozares strukturālās reformas īstenošanu, lai nodrošinātu efektīvas un ilgtspējīgas augstākās izglītības sistēmas izveidi. Latvijas attīstības mērķu sasniegšanai tiek izvirzīts trīs pīlāru finansēšanas modelis, kas nodrošina augstākās izglītības piedāvājuma salāgošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām, kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstākās izglītības saturu un rezultātu pārvaldību augstākās izglītības institūcijās.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka mēģinās pārliecināt valdības partnerus nodrošināt nepieciešamo finansējumu augstākajai izglītībai, tādējādi nesamazinot valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu.

Kā norādīja Šadurskis, ir jāpanāk, lai 2017.gadā augstskolām paredzētais līdzekļu pieaugums racionāli aizietu budžeta vietu skaita nesamazināšanai un bāzes likmes vai jomu koeficientu paaugstināšanai.

«Ir jāatrod aritmētiski labākais risinājums, kā šo naudu izlietot. Protams, mums ir jāpanāk, lai budžeta ietvara likumā būtu tas pieaugums, kas ir paredzēts vasarā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos. Mans mērķis ir panākt to, lai budžeta vietu mazāk nekļūtu. Tas ir tas, uz ko mēs gājām no paša sākuma. Vienkārši 2017. un 2018.gadam mums valdība neiedeva naudu,» sacīja politiķis.

Tomēr Šadurskis nenoliedz, ka budžeta vietu sadalījums būtu jāpārskata, jo «nav normāla situācija, ka mums, piemēram, tikai aptuveni trešdaļa no pedagoģisko studiju programmu beidzējiem aiziet strādāt profesijā, bet lielākā daļa mācās par valsts budžeta līdzekļiem».

«Es saprotu, ka, ja mēs vienkārši samazinātu pedagogiem budžeta vietas, tad proporcionāli samazinātos arī uz skolu aizgājušo skaits, līdz ar to tas nav risinājums,» pauda ministrs.

Viņš skaidroja, ka ir jāpanāk komplekss risinājums, lai izdotos būtiski palielināt to pedagoģisko studiju programmu beidzēju procentu, kas nonāk skolā.

«Mēs esam vērsušies pie visām augstskolām, kas realizē pedagoģisko studiju programmu, ar lūgumu sniegt viņu redzējumu par šo programmu tālāku attīstību,» atzina Šadurskis.

Kā ziņots, Latvijas Studentu apvienība (LSA) vērsusies Saeimā, pieprasot rast iespēju nākamā gada budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nebūtu jāsamazina valsts finansēto studiju vietu skaits.

Iepazīstoties ar valdības atbalstīto 2017.gada valsts budžeta paketes likumprojektu «Par valsts budžetu 2017.gadam» un tā paskaidrojumiem, LSA neatbalsta sagatavoto piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību. LSA ieskatā nav atbalstāms piedāvātais variants - IZM padotībā esošajās augstskolās 2017.gadā samazināt valsts finansētās studiju vietas par 3559 un līdz 2019.gadam (ieskaitot) - par 5457.

Veicot aprēķinus, LSA secināja, ka piedāvājums ir samazināt valsts finansētās studiju vietas tuvākajos trīs gados kopā par 5457, kas esot saistīts ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu, kas paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums. LSA uzskata, ka pozitīvi vērtējams, ka arī augstskolu akadēmiskajam personālam plānots atalgojuma pieaugums, bet to kategoriski nedrīkst nodrošināt uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes rēķina, samazinot valsts finansētās studiju vietas.