Ar savu pašreizējo finansiālo situāciju nav apmierināts 41% Latvijas iedzīvotāju, liecina pēc «SEB bankas» pasūtījuma šovasar veikta Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja.
Aptauja: 41% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu finansiālo situāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināts viss teksts.)
Tikai 23% Latvijā aptaujāto ir vairāk vai mazāk apmierināti ar savu finansiālo situāciju, bet 30% to novērtējuši neitrāli.
Aptaujā tika vaicāts, vai iedzīvotāji ir vai nav apmierināti ar savu pašreizējo finansiālo situāciju, ņemot vērā savus aktīvus, uzkrājumus, parādus un kredītus.
Latvijā ar savu finansiālo situāciju vairāk apmierināti tie, kuru ģimenē ienākumi mēnesī ir virs 500 eiro uz vienu ģimenes locekli. Tāpat vairāk apmierināti ir cilvēki ar augstāko izglītību, gados jauni cilvēki, augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji, cilvēki, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kā arī Pierīgā dzīvojošie. Mazāk apmierināti ir iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem, bezdarbnieki, laukos dzīvojošie. No reģioniem apmierinātība viszemākā ir Latgalē.
«SEB bankas» aprēķini liecina, ka Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar finansiālo situāciju ir viszemākā starp Baltijas valstīm - vien 4,3 punkti desmit punktu sistēmā.
Lietuvā vērtējums ir 4,4 punkti, savukārt finansiāli visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji, žurnālistus informēja «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Bankas analītiķi pētījuši, cik ilgam laikam Baltijas valstu iedzīvotājiem pietiktu līdzekļu, zaudējot ienākumu avotu. Rudzītis atzina, ka secinājumi nav pārsteidzoši. Zaudējot pašreizējo ienākumu avotu, 60% Latvijas iedzīvotāju nāksies būtiski samazināt savus izdevumus. Vienlaikus 38% aptaujāto atzinuši, ka viņiem vispār nav uzkrājumu, tāpēc darba zaudēšanas gadījumā viņu ģimenes var palikt bez iztikas līdzekļiem. Savukārt vēl 22% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu tik tikko mēnesim. Īpaši satraucoša šī situācija ir tāpēc, ka daļa iedzīvotāju strādā bez sociālajām garantijām, tādējādi, zaudējot ienākumu avotu, to situācija būtu īpaši sarežģīta, atzīmēja «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts.
Finansiālā drošība ir mazāka gados jauniem iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un nelieliem ienākumiem. Savukārt biežāk uzkrājumus veido tie, kuru ienākumi ir virs 500 eiro mēnesī, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī tie, kuri ir precējušies vai dzīvo ar partneri.
Latvijas iedzīvotāji ir finansiāli visievainojamākie salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem.
Vērtējot savu pašreizējo ienākumu līmeni, visvairāk apmierināti ir Igaunijas iedzīvotāji, kur mazāk par 20% atzinuši, ka var atļauties vien iegādāties nepieciešamo pārtiku. Latvijā šādu atbildi snieguši ap 30% respondentu, bet Lietuvā - mazliet vairāk nekā 30% aptaujāto. Visbiežāk ienākumu nepietiek gados vecākiem cilvēkiem, bezdarbniekiem vai laukos strādājošiem.
Rudzītis uzskata, ka ir objektīvs pamats tam, ka salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas iedzīvotāji ir mazāk apmierināti ar savu finansiālo situāciju. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas iedzīvotāju rīcība īsti neatbilst šai situācijai, proti, ja cilvēks apzinās, ka finansiālā situācija nav īsti laba, būtu jābūt rīcības plānam krīzes situācijām, taču daudziem Latvijas iedzīvotājiem šāda plāna nav. «SEB bankas» eksperts pieļāva, ka iedzīvotāji optimistiski paļaujas, ka problēmsituācijas atrisināsies, tāpēc neaizdomājas par uzkrājumiem. Bankas aptaujā izvaicātie tika lūgti novērtēt sevi, vai viņi ir optimisti, reālisti vai pesimisti. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju novērtēja, ka ir optimisti. Iespējams, tāpēc nepietiekami tiek domāts par nebaltām dienām, pieļauj bankas eksperts.
«SEB bankas» eksperts secināja, ka visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji nepienācīgi novērtē savu parādsaistību esamību. Aptaujas rezultātā var secināt, ka lielāka daļa iedzīvotāju nejūtas ieslīgusi parādos - vairāk nekā 60% aptaujāto atzinuši, ka viņiem vai nu saistību nav vispār, vai tās nerada lielu slogu. Šis rādītājs īsti neatbilst statistikas datiem par Baltijas valstu iedzīvotāju aizņēmumiem, proti, aizņēmumu tomēr ir vairāk. Savukārt apmēram puse no tiem, kam ir parādsaistības, Latvijā un Lietuvā uztver tās kā lielu vai ļoti lielu slogu (14% no kopēja iedzīvotāju skaita). Igaunijā parādsaistības ir 41% iedzīvotāju, bet vien ceturtā daļa no tiem sūdzas par pārmērīgo slogu.
Iedzīvotāju finansiālās drošības indekss Baltijas valstīs aprēķināts, apkopojot sociālekonomiskos datus un apvienojot tos ar iedzīvotāju aptauju. Indeksa skala ir no nulles līdz desmit punktiem.
Aptauja veikta vasarā, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot ap 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.