Kanādas vadītajā daudznacionālajā NATO bataljonā Latvijā piedalīsies arī Albānijas, Itālijas, Polijas un Slovēnijas karavīri, trešdienas vakarā alianses aizsardzības ministru sanāksmē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.
Kanādas vadītajā NATO bataljonā Latvijā piedalīsies Albānijas, Itālijas, Polijas un Slovēnijas karavīri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt NATO bataljonā Igaunijā, kura ietvarvalsts būs Lielbritānija, piedalīsies Dānijas un Francijas karavīri. NATO bataljonā Lietuvā, kuru vadīs Vācija, piedalīsies Beļģija, Horvātija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Norvēģija, bet NATO bataljonā Polijā, kuru vadīs ASV, - Rumānijas un Lielbritānijas karavīri.
BREAKING: SG @jensstoltenberg announces national contributions to the Enhanced Forward Presence in #NATO’s east pic.twitter.com/Fx75mCSAS1— Oana Lungescu (@NATOpress) October 26, 2016
Stoltenbergs uzsvēra, ka bataljoni būs «robusti un kaujas spējīgi» un sūtīs pārliecinošu ziņojumu par NATO alianses vienotību.
Vienības paredzēts sākt izvietot Baltijas valstīs un Polijā nākamā gada sākumā, bet vasarā tās jau varētu būt pilnībā noformētas.
«Mūsu [NATO] galvenā atbildība ir miljarda iedzīvotāju nosargāšana. Kopš Varšavas samita šajā vasarā esam nogājuši tālu ceļu un daudz paveikuši. Bataljoni ir akmenscietas NATO apņēmības demonstrēšana,» teica NATO ģenerālsekretārs.
Viņš arī norādīja, ka tādējādi tiks sūtīts nepārprotams signāls: uzbrukums vienai dalībvalstij tiks uztverts par uzbrukumu visai aliansei.
«Šī alianse dara to, ko saka, un izpilda savus solījums,» sacīja Stoltenbergs.
TVNET jau vēstīja, ka sanāksmē tiek pārrunāti aktuālie drošības izaicinājumi un NATO atbilde uz tiem, tostarp atturēšanas pasākumi, kā arī NATO un Eiropas Savienības sadarbība.
Stoltenbergs arī informēja, ka sanāksmes laikā aizsardzības ministri pārrunājuši Krievijas nesenās militārās aktivitātes pie NATO robežām, tostarp militārās mācības «Kavkaz 2016» un «Iskander» raķešu pārvietošanu uz Kaļiņingradu. «Mūs uztrauc Krievijas rīcība. Tomēr arī dialogam ir jāpievērš liela uzmanība,» teica alianses ģenerālsekretārs, norādot, ka sabiedrotie ir gatavi sarīkot NATO - Krievijas Padomes tikšanos vēstnieku līmenī.
Tāpat sabiedrotie pārrunājuši drošības situācijas stiprināšanu Melnās jūras reģionā - paredzēts, ka Kanāda, Vācija, Nīderlande, Polija, Turcija un ASV tajā iesaistīsies gan ar sauszemes, gan gaisa un jūras spēkiem. Arī citas dalībvalstis izteikušas gatavību piedalīties.
Šovasar NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Toreiz pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas.
Sagaidāms, ka starptautiskais bataljons ieradīsies arī ar bruņutehniku. Tā. piemēram, Polija uz Latviju gatavojas nosūtīt tanku rotu. Kopumā Baltijā un Polijā četros bataljonos tiks izvietoti 4000 NATO karavīri - katrā valstī pa 1000.