Mūsdienās, šķiet, nav neviena cilvēka, kura skapī nebūtu vismaz vienas džinsu bikses. Džinsus droši var uzskatīt par populārāko bikšu veidu pasaulē tā īpašību - izturības un izskata dēļ. Lai arī pirmos džinsus pašūdināja pasaulē zināmais uzņēmums «Levi Strauss», patiesībā šo apģērba gabalu izgudroja cilvēks, kurš tiešā veidā saistīts ar Latviju, - Džeikobs Deiviss, kurš dzimis kā Jākobs Jufess (1831-1908).
Jufess piedzima 1831.gadā Rīgā ebreju ģimenē. Toreiz Rīga atradās Krievijas impērijas sastāvā, un savas dzīves pirmajos gados Jufess mācījās, kā arī strādāja Rīgā par šuvēju. Sasniedzot 23 gadu vecumu, Jufess emigrēja uz ASV, kur sākotnēji dzīvoja Ņujorkā un Meinā, bet pēc tam ieradās Sanfrancisko.
Tur Jufess naturalizējās un kļuva par ASV pilsoni, un, tieši tāpēc arī nomainīja savu vārdu, kļūstot par Džeikobu Deivisu. Viņš turpināja Latvijas teritorijā iesākto un strādāja par šuvēju. 19.gadsimta 50.gados ASV pārņēma tā dēvētais zelta drudzis, kad ikviens cilvēks cerēja kļūt bagāts, atrodot zeltu. Šis «drudzis» pārņēma arī Deivisu, kurš devās uz Kanādas rietumiem.
Deiviss Kanādā uzturējās deviņus gadus - tur viņš meklēja zeltu Freizeras upē, un šeit viņš satika savu topošo sievu - Anniju Parkšīru, kura bija imigrante no Vācijas. Viņi abi apprecējās un dažus gadus vēlāk nolēma atgriezties ASV. Deiviss ar ģimeni devās uz Nevadas štatu, kur īsu brīdi bija Virdžīnijas cigāru veikala vadītājs. 1868.gadā Deiviss pārcēlās uz Nevadas štata pilsētu Rīno, kur viņš kopā ar Frederiku Hertlīnu atvēra alus darītavu. Diemžēl mēģinājums ielauzties alus brūvēšanas biznesā beidzās ar fiasko, atstājot Deivisu un Herlīnu tukšā.
Jau nākamajā gadā Deviss nolēma atgriezties pie tā, ko prot vislabāk, – šūšanas, tādēļ 1869.gadā Rīno tika atvērta šūšanas darbnīca. Sākotnēji Deiviss veidoja apģērbus vietējiem dzelzceļa strādniekiem un celtniekiem, kuri šeit ieradās no ASV vidienes.
Paralēli apģērbiem Deiviss šuva teltis un ratu pārsegus no brezenta auduma. Meklējot risinājumu, kā padarīt bikses izturīgākas, Deiviss sāka eksperimentēt – viņš šuva bikses sākumā no brezenta, vēlāk arī no rupja kokvilnas auduma – denima. Bikšu kritiskākie punkti, kā arī kabatu stūri tika nostiprināti, izmantojot vara kniedes.
Audumus Deiviss iepirka no Sanfrancisko esošā uzņēmēja Levi Strausa, kurš, starp citu, arī ir ebreju imigrants, tikai no Vācijas.
1870.gadā Deivisu gaidīja pirmais izaicinājums – viņa šūšanas darbnīcā ienāca kāda sieviete, kura sūdzējās, ka viņas vīra bikses pārāk ātri novalkājas un dilst. Sieviete Deivisam norādīja arī uz vājajām kabatām, kuras nespēja izturēt lielo darbarīku svaru un ātri izplīsa.
Deiviss piekrita un, saņēmis vīrieša izmērus, sāka strādāt pie biksēm. Viņš pašūdināja pirmo džinsu pāri, par kuru sieviete iepriekš bija samaksājusi trīs dolārus. Vēlāk Deiviss par biksēm dzirdēja atsauksmes – runas par jaunā veida biksēm ļoti ātri izplatījās visā Rīno, un jau nākamajos 18 mēnešos Deiviss saņēma ļoti daudz pasūtījumu – viņš uzšuva un pārdeva vairāk nekā 200 pāru izturīgo bikšu, kuras bija veidotas gan no brezenta, gan no denima. No denima veidotās bikses ieguva lielāku popularitāti, jo to zilā krāsa patērētājiem patika daudz labāk, tādēļ ar laiku Deiviss atteicās no brezenta, bikses šujot tikai no denima.
Vēlāk daudzi citi uzņēmumi, kuri šuva apģērbus strādniekiem, sāka kopēt Deivisa izveidotās bikses un to šūšanas paņēmienus – Deiviss nevēlējās, lai kāds nozagtu viņa ideju, tādēļ viņš uzrakstīja vēstuli savam audumu piegādātājam Levi Strausam. Lai arī Deiviss jau iepriekš bija mēģinājis iegūt patentu jaunā veida biksēm, viņa pieprasījums tika noraidīts, tādēļ viņš cerēja, ka sadarbība ar Strausu varētu situāciju mainīt.
1873.gada 20.maijā, ar Strausa finansiālo atbalstu, Deivisa izgudrojums tika patentēts kā «uzlabojums kabatu stiprinājumos». Šis brīdis praktiski tiek uzskatīts par moderno džinsu dzimšanas brīdi.
Pieprasījums pēc džinsu biksēm auga, un Deiviss vairs viens nespēja tikt galā. Viņš bija vienojies, ka pusi no ieņēmumiem, kas gūti no bikšu pārdošanas, iegūs Strauss. Strauss palīdzēja Deivisam, piedāvājot fabriku, kurā strādāja 450 cilvēku. Fabrikā Deivisa uzraudzībā tika šūts arī cita veida apģērbs, ieskaitot dažādus kreklus.
Deiviss ar savu ģimeni – sievu un sešiem bērniem pārcēlās dzīvot uz Sanfrancisko, un tur Deiviss turpināja strādāt Levi Strausa uzņēmumā, pārraugot apģērbu ražošanas procesu. Viņš uzņēmumā «Levi Strauss & Co.» bija vara kniežu apģērbu ražošanas menedžeris. 1907.gadā Deiviss pārdeva savas tiesības uz patentu savam darba devējam, taču uzņēmumā turpināja strādāt līdz pat nāvei 1908.gadā.
Lai arī džinsus izgudroja tieši Rīgā dzimušais Deiviss, vislielāko popularitāti tie ieguva kā «Levi Strauss & Co.» produkcija, un ilgu laiku džinsu otrais nosaukums bija tieši «Levi». Praktiski var uzskatīt, ka Deivisa ieguldījums džinsu tapšanā lielākoties ir aizmirsts.
Mūsdienās Deivisa pēcteču ģimenes vēl joprojām dzīvo Sanfrancisko apkaimē un viņu īpašumā ir kompānija, kas nodarbojas ar darba apģērba ražošanu, kā, piemēram, «Ben Davis Company».
Vienā no lielākajiem džinsu ražotājiem pasaulē, «Levi Strauss Company», šodien strādā vairāk nekā 16 000 darbinieku, un šī uzņēmuma ieņēmumi ir mērāmi vismaz 4,5 miljardos dolāru.
Lai arī visbiežāk par džinsu «tēvu» kļūdaini tiek dēvēts Levi Strauss, patiesībā džinsu attīstības sākumposmā tieši Deivisa un Strausa sadarbība ļāva viņiem dominēt darba apģērbu tirgū 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā un radīt īstu revolūciju apģērbu jomā.
