Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Valsts robežas likumā, kas paredz noteikt valsts robežas joslu gar vairākām austrumu pierobežas upēm.
Parlaments vērtēs uzturēšanās ierobežojumu noteikšanu gar austrumu pierobežas upēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Likumprojekts attieksies uz šādām Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežas upēm, pa kurām noteikta valsts robeža, - Ludzu, Pernovku, Zilupi, Akticu, Asūnīcu un Sarjanku.
Ņemot vērā, ka gar upēm nav noteikta valsts robežas josla, tas neļauj pilnvērtīgi nodrošināt robežapsardzības mērķu sasniegšanu, jo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu un dienesta suņu izmantošana bez valsts robežas joslas noteikšanas gar tām nav efektīva un ir apgrūtināta.
Atsevišķos posmos minētās upes, īpaši vasaras periodā, izžūst un nerada dabisku šķērsli nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai.
Ņemot vērā, ka gar upēm tiks noteikta valsts robežas josla, vienlaikus stāsies spēkā arī valsts robežas joslas režīms, kas noteic, ka personu uzturēšanās valsts robežas joslā ir aizliegta.
Uzturēšanās atļauta vienīgi tad, ja tā saistīta ar robežuzraudzību, valsts sauszemes robežas un valsts robežas joslas uzturēšanas un atjaunošanas, valsts robežu šķērsojošo komunikāciju, autoceļu un dzelzceļu, ģeodēzijas un kartogrāfijas, kā arī katastrofu seku likvidācijas darbiem, kuri saskaņoti ar Valsts robežsardzi.
Tai pašā laikā valsts robežas joslu nav nepieciešamības noteikt gar Daugavu, jo tās dziļums un platums dod iespēju nodrošināt robežsardzes uzdevumu izpildi, pilnvērtīgi izmantojot tehniskos līdzekļus.
Likumprojekts atbilst valdības deklarācijā noteiktajam uzdevumam - sniegt ieguldījumu Eiropas un globālajā drošībā, piedaloties un atbalstot cīņu ar terorismu, novēršot hibrīdo apdraudējumu, stiprinot robežu drošību, kiberdrošību un stratēģiskās komunikācijas jomas.