Lielbritānija arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ir apņēmības pilna sargāt Latvijas drošību, kā arī turpinās karavīru izvietošanu Baltijā, diskusijā «Izaicinājumi un perspektīvas pēc Lielbritānijas ES referenduma» («Challenges and perspectives following The British EU Referendum») sacīja Lielbritānijas diplomāts Tims Kolejs.
Kolejs norādīja, ka Lielbritānija izstāšanās sarunas no ES sāks nākamā gada marta beigās un tās, visticamāk, ilgs divus gadus. Šo termiņu gan var arī pagarināt. Viņš pieļāva, ka sarunas varētu tikt noslēgtas arī ātrāk nekā divu gadu laikā.
Britu diplomāts uzsvēra, ka viņa valsts valdība šobrīd daudz dara, lai panāktu labāko izstāšanās scenāriju, kas vislabāk atbilstu Londonas interesēm. «Lielbritānija nevēlas Norvēģijai līdzīgu scenāriju, bet gan tādu, kas ir speciāli piemērots. Jābūt pilnai kontrolei pār imigrāciju - šis jautājums Lielbritānijai jālemj pašai,» sacīja Kolejs.
Britu vēstniecības pārstāvis arī norādīja, ka Lielbritānija sarunu gaitā cer panākt vienošanos par brīvu tirdzniecību ar ES. «Lielbritānija ir lielākais tirgus Vācijas automašīnām, kā arī Francijas vīniem un sieriem. Valdības ministri ir pārliecināti, ka tas izdosies,» sacīja Kolejs. Viņš arī pauda, ka Apvienotā Karaliste ir pārliecināta - Londonai jāpaliek par primāro ES finanšu centru.
Kolejs arī vērsa uzmanību uz to, ka referenduma rezultāts nenozīmē to, ka Lielbritānija vairs nepievērsīs uzmanību drošības jautājumiem Eiropā. «Esam apņēmības pilni sargāt Latvijas drošību. Turpināsim britu karavīru izvietošanu Baltijā. Lielbritānija pamet ES, bet ne Eiropu,» uzsvēra diplomāts.
Jautāts, vai britu valdībai izdosies pabeigt izstāšanās sarunas un vai to nepiemeklēs krīze, Kolejs norādīja, ka par to nevajag uztraukties, lai arī šobrīd vēl nav panāktas vienošanās par to, kādā veidā tas notiks. Vēstniecības pārstāvis gan atzina, ka Lielbritānijā ir arī iekšēja diskusija, kādēļ vispār ir nepieciešamas šādas sarunas, jo valsts ES var pamest jau kaut vai rīt.
TVNET jau vēstīja, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi - valsts oficiālu izstāšanos no ES sāks līdz nākamā gada marta beigām.
Vēstīts arī, ka kopš referenduma Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ir kritusies par 18%, un Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena ir paziņojusi par plāniem rīkot jaunu referendumu par Skotijas izstāšanos no Lielbritānijas.
Vasarā - 23.jūnijā - notikušajā referendumā 52% dalībnieku nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES, bet 48% dalībnieku - par valsts palikšanu bloka sastāvā.
