ĀM nav informācijas par zemestrīcē Itālija cietušiem Latvijas iedzīvotājiem

Kā pastāstīja ĀM Komunikācijas direkcijas vadītājs, preses sekretārs-vēstnieks Raimonds Jansons, līdz šim ĀM un vēstniecība nav saņēmusi informāciju par to, ka kāds no Latvijas iedzīvotājiem būtu cietus Itālijā notikušajā zemestrīcē.

Viņš skaidroja, ka patlaban tiek ievākta un apkopota informācija par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri uzturas Itālijā.

Kā ziņots, desmitiem cilvēku cietuši 6,6 magnitūdas stiprā pazemes grūdienā, kas svētdien rīta agrumā satricinājis Itālijas vidieni un bijis jūtams no Romas līdz Venēcijai.

Šobrīd zināms, ka lielākajai daļai cietušo ir viegli savainojumi, bet viens cilvēks cietis nopietnāk.

Tiek ziņots par sagruvušām ēkām, un Itālijas Civilās aizsardzības departaments apseko celtnes visā zemestrīces skartajā reģionā. Drošības pārbaužu dēļ slēgts metro Itālijas galvaspilsētā, ko no zemestrīces epicentra šķir 120 kilometri.

Zemestrīce sākās plkst.7.40 pēc vietējā laika (8.40 pēc Latvijas laika), tās epicentrs atradās netālu no Norčijas pilsētiņas Umbrijas reģionā.

«Viss ir sagruvis, redzu ceļamies dūmu stabus, tā ir katastrofa,» žurnālistiem sacījis nelielā gleznainā Usitas ciema mērs Marko Rinaldi. «Es pats gulēju mašīnā un redzēju, kā tā elle sākas.»

Ziņu aģentūra ANSA vēsta, ka Norčijā sagruvusi Sv.Benedikta bazilika un Sv.Marijas katedrāle. Itālijas «Sky News 24» pārraidītajos kadros redzams, kā mūki klusā lūgšanā nometušies ceļos pie Sv.Benedikta statujas, viņiem apkārt sastājušies vietējie ļaudis.

No vairākām tuvējām pilsētiņām un ciemiem pēdējo dienu laikā liela daļa iedzīvotāju evakuējušies, jo aizvadītās trešdienas vakarā Itālijas centrālo daļu jau satricināja trīs pazemes grūdieni, spēcīgākais no tiem 6,1 magnitūdu stiprs. Tiem sekoja vairāki simti vājāku pēcgrūdienu. Daļa cilvēku pametuši mājas un nakšņo automašīnās, citi pārcēlušies uz piekrastes rajoniem.

24.augustā liela zemestrīce šajā kalnainajā, seismiski jutīgajā reģionā prasīja gandrīz 300 cilvēku dzīvības.