Pieminot pagājušajā gadā Parīzē notikušos teroraktus, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas uzsver, ka ir jāturpina darbs pie drošības stiprināšanas Eiropā, informēja EP Informācijas birojā Latvijā.
Parīzes teroraktu gadadienā Latvijas EP deputāti uzsver, ka jāstiprina drošība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sandra Kalniete (V) atgādina, ka joprojām valda nedroša situācija un joprojām apkārt Eiropai ir «smagi bruņoti konflikti». Pēc viņas vārdiem, Eiropas kaimiņu stabilizēšana prasīs ļoti ilgu laiku un arī visus terora aktus nekad nebūs iespējams novērst, tāpēc svarīgi būtu padziļināt un nostiprināt sadarbību starp Eiropas valstu drošības dienestiem un veidot stingru robežu kontroli.
Deputāts Krišjānis Kariņš (V) uzskata, ka gada laikā kopš Parīzes teroraktiem ir izdevies stiprināt valstu sadarbību drošības jomā, jo Parīzes un arī vēlākie notikumi norādījuši uz trūkumiem dalībvalstu sadarbībā.
Arī Artis Pabriks (V) pauž, ka nākotnē ir svarīgi vēl vairāk uzlabot sadarbību starp valstu drošībsargājošajām iestādēm. Viņa ieskatā tas nebūs viegls uzdevums, jo, no vienas puses, jānodrošina, ka dati netiek nepamatoti krāti un apmainīti, taču, no otras puses, nodrošinot to ātru apmaiņu nepieciešamības gadījumā.
Deputāte Inese Vaidere (V) pauž, ka saistībā ar direktīvas pieņemšanu par Pasažieru datu reģistru ir lieki runāt par privātumu un privāto datu aizsardzību, jo drošība ir pirmajā vietā. «Tiem cilvēkiem, kam nav ko slēpt, arī nav ko slēpt. Ja kāds ir patiesībā sašutis, tad varbūt viņam ir kas slēpjams,» norāda politiķe. Viņa pauž cerību, ka gada laikā ieviestie drošības pasākumi situāciju uzlabos.
Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) izsaka gandarījumu, ka gada laikā ir uzlabojusies drošības dienestu savstarpējā informēšana un sadarbība, kas bijusi ļoti vāja. Viņš gan atgādina, ka Eiropas Savienības valstu drošības politika ir bijusi un paliks dalībvalstu kompetencē un EP par to īsti nav teikšanas.
Savukārt Iveta Grigule (ZZS) aicina ikvienu rast atbildes uz jautājumiem, vai pēdējā gada laikā par procesiem saistībā ar drošību ir pamats uztraukties mazāk un vai šajā laika periodā ir kaut kas dzirdēts par Eiropas Parlamenta aktivitātēm saistībā ar šo jautājumu. Tādējādi ikviens varēšot novērtēt, ko EP ir darījis, lai situāciju uzlabotu.
Deputāts Andrejs Mamikins (S) apgalvo, ka situācija Āfrikā un Sīrijā ir radusies Eiropas Savienības pieļauto kļūdu rezultātā. Savukārt Tatjana Ždanoka (LKS) pauž pārliecību, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpārvar savs egoisms un ir nepieciešama centralizēta pārvaldīšana pār visiem procesiem, kuri ir saistīti ar savienības robežu šķērsošanu. Tāpat esot vēlams stingri kontrolēt migrantu kopienas un organizācijas.
Pagājušā gada 13.novembrī Parīzē vairākos teroraktos tika noslepkavoti vairāk nekā 130 cilvēki, bet apmēram 200 tika ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās «Islāma valsts».
Beļģijas federālais prokurors Frederiks van Leuvs ir paziņojis, ka džihādistu šūniņa, kas īstenoja Parīzes un šogad 22.martā notikušos Briseles teroraktus, saņēma pavēles no džihādistu grupējuma «Islāma valsts» augstākās vadības.