Latvija un pārējās Eiropas Savienības valstis nav parakstījušas rezolūciju «Cīņa pret nacisma, neonacisma un citu darbību glorifikāciju», jo nepiekrīt tās politizācijai, portālam TVNET pavēstīja Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks.
Latvija un ES neparaksta rezolūciju pret nacisma glorifikāciju vienpusējas vēstures interpretācijas dēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēstnieks pastāstīja,ka ES valstis nevarēja atbalstīt rezolūciju, jo tā ir vienpusīga un nepilnīgi atbilst cilvēktiesību standartiem. «ES valstis nevarēja ignorēt arī plašāku kontekstu, proti, Krievijas centienus uzspiest vienpusēju vēstures interpretāciju – attaisnot Molotova-Ribentropa noziedzīgo paktu,» skaidroja Mažeiks.
Kopīgajā uzrunā, skaidrojot savu balsojumu, ES valstis norādīja, ka «daudzām Eiropas valstīm Otrā pasaules kara beigas nenesa brīvību, bet okupāciju un jaunus noziegumus pret cilvēci».
Rezolūcija tika pieņemta, 131 valstij balsojot par, trim pret un 48 atturoties. Tā ir juridiski nesaistošs ģenerālas asamblejas pieņemts dokument, kurā iekļauti arī citi nozīmīgi jautājumi. ES valstīm nav bijis pieņemams tas, ka Krievijas virzītais dokuments ir politizēts.
Mažeiks stāstīja, ka neonacisms ir problēma daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Krievijā, kur darbojas daudzas aktīvas neonacistu organizācijas un katru gadu notiek rasistu īstenotas slepkavības un citi neonacisma noziegumi. Krievijas vēstījums ir, ka nacisma glorifikācija ir problēma Eiropā un Eiropas sirdī. «Dažkārt viņi ir mēģinājuši šo rezolūciju attiecināt uz Baltijas valstīm. Mēs uzskatām, ka mūs tas neskar, jo mūsu valstī nacisma un komunisma ideoloģijas ir aizliegtas,» uzsver vēstnieks.