Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā organizē teju 200 acu operāciju vienā dienā. Tās veic no agra rīta līdz naktij, ko pacienti raksturo kā organizatoru cinismu. Visu dienu šaurās telpās, bez ēšanas, pārguruši ļaudis. Atklāts cinisms no organizatoru puses! Pirms pusotras nedēļas līdzīgi mocījās aptuveni 100 pacientu.
«Stradiņa slimnīcā uz acu kataraktas operāciju no visas valsts vienlaicīgi 08.00 tika uzaicināti 150 cilvēki, pārsvarā gados veci. Zināmai kundzei, smagi slimai, operāciju veica 23.00. Visu dienu šaurās telpās, bez ēšanas, pārguruši ļaudis. Atklāts cinisms no organizatoru puses! Pirms pusotras nedēļas līdzīgi mocījās aptuveni 100 pacientu,» sašutusi ir situācijas aculieciniece, ziņo TV3 Bez Tabu.
Kā skaidro slimnīcas Oftalmoloģijas nodaļā, pirms neilga laika tika piešķirti papildu līdzekļi 600 valsts apmaksātu kataraktas operāciju veikšanai, tāpēc atsevišķās dienās bijis šāds operāciju skaits.
100 operāciju vienā dienā, 150 citā ir attiecīgi divkārt un trīskārt vairāk nekā ikdienā veicamo operāciju skaits.
Bez Tabu uzklausa arī citu pacientu sašutumu un novēro, ka, piemēram, reģistratūrā, kur drūzmējas liels skaits pacientu, nereti pat ar pavadoņiem, ir vien daži desmiti krēslu, līdz ar to lielākajai daļai (pārsvarā veciem cilvēkiem) jāstāv kājās līdz reģistrācijas sagaidīšanai.
Pacienta dzīvesbiedre: - Rinda bija tāda, ka vīrs līdz reģistrācijai gaidīja pusotru stundu. Tas ir normāli? Un tas tikai uz reģistrāciju. Vēlāk gāja pie ārsta uz pārbaudēm, līdz kurām gaidīja vēl tikpat ilgi, ja ne ilgāk.
Pēc ilgas nīkšanas, gaidot reģistrāciju, mokošais ceļš līdz operāciju galdam nav pat pusē: ilgi jāgaida pārbaude pie ārsta. Kā atzīst Oftalmoloģijas nodaļas vadītāja Guna Laganovska,
normālā situācijā pacientiem būtu jāierāda gultas palātās, kur sagaidīt operācijas, tomēr to esot par maz, tāpēc realitātē pacienti drūzmējas gaitenī, kur arī krēslu nav gana.
Anita Baikova, Veselības inspekcijas pārstāve: - Tas nav normāli. Tomēr būtu bijis labāk, ja būtu nodrošinātas pacientiem gultas vietas, bet tā ir slimnīcas organizācijas vaina, tāpēc tur arī jāvēršas.
Iemesls, kāpēc organizētas tik daudzas operācijas vienā dienā, ir vēlme pēc iespējas ātrāk apgūt papildus piešķirtos līdzekļus,
lai samazinātu jau tā milzīgo operāciju tīkotāju rindu, kurā gaida aptuveni 35 tūkstoši cilvēku. Turklāt citās dienās nodaļā tiekot veiktas citas operācijas un citi darbi, piemēram, uzkopšana.
Tomēr daļa pacientu apšauba šādu operāciju kvalitāti ārstu garu darba stundu un noslodzes dēļ. Oftalmoloģijas nodaļas vadītāja nenoliedz, ka noslogotākajās dienās neērtības ir ne vien pacientiem, bet arī ārstiem, kuri veic operācijas, jo neesot laika pilnvērtīgi ieturēt maltīti.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis kritizē Stradiņa slimnīcas vadību: «Tas ir haoss loģistikā, uzņemšanā, un vispār tas, kas saistīts ar pacientu, ir svešs Stradiņa slimnīcas vadībai. Tik ilgi, kamēr slimnīcas vadību neinteresēs pacients, vienmēr būs šādas problēmas. [..] Nav sajēgas, kāda ir slimnīcas loģistika.
Elementāras lietas, kuras māca 5. kursā. Medicīnā mēs to visi zinām no galvas. Slimnīcas vadībā ir Zaļo un zemnieku savienības kasiere un Finanšu ministrijas darbone, kuras nesaprot, kā vadīt slimnīcu.» P. Apinis uzskata, ka «sistēma ir stulba», tā ietekmē operāciju kvalitāti.
Slimnīcā informē, ka operācijas veic astoņi ārsti. Piemēram, Fjodorova klīnikā Krievijā, kurai ir vairākas filiāles, dienā veic pat 300 operācijas, bet katrā klīnikas filiālē nodarbināti vairāk nekā 50 ārstu.