Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz cietumsodu par dienēšanu ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās. Taču izņēmums paredzēts tām personām, kuras dienē Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts armijā.
Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Paralēli grozījumiem Krimināllikumā iepriekš otrajā lasījumā atbalstīti arī AM sagatavotie grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonim aizliegts bez Ministru kabineta atļaujas dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.
Izņēmums gan attieksies uz Latvijas pilsoņiem, kas dienē ES dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijā, Brazīlijā vai Jaunzēlandē, kā arī tādas valsts dienestā, ar kuru noslēgts līgums par dubultās pilsonības atzīšanu. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dienē otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likuma noteiktajā kārtībā.
Personām, kuras sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1.janvārim, likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams no 2018.gada 1.janvāra.
Noteikts arī, ka Latvijas nepilsonim aizliegts dienēt ārvalsts dienestā.
Grozījumi sagatavoti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu iepriekš valdības doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi.
Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs nepieciešams ierobežot, jo šādu darbību veikšana vērtējama kā potenciāli negatīva Latvijas iekšējās drošības situācijai, ņemot vērā to, ka valsts drošības iestādēm nav iespējams iegūt precīzu informāciju par to, kāds ir militārās pieredzes un kaujas pieredzes ārvalstīs saturs un ievirze, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat Latvijas valstspiederīgo militārās un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs var radīt riskus Latvijas aizsardzības spējām, iekšējai drošībai, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus. Militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas pasākumi ārvalstīs var saturēt ideoloģiskus elementus, kas vērsti pret Latvijas valstisko suverenitāti un teritoriālo vienotību, skaidro AM.
