No nākamā gada papildus jau esošajiem HIV profilakses punktiem un divām mobilajām vienībām (Rīgā un Daugavpilī) izveidos vēl vienu mobilo vienību Rīgā. Šo HIV profilakses pasākumu veikšanā ir iesaistīts medicīnas darbinieks, kurš veic ekspresdiagnostiku un klientu konsultēšanu, un/vai sociālais darbinieks, kurš sniedz konsultācijas un veic citus atbalsta pasākumus, TVNET pastāstīja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Zarāne.
Veselības ministrija norāda, ka mobilās vienības nepieciešamas, jo nozīmīgs ir darbs HIV inficēšanās riskam pakļautajās iedzīvotāju grupās. Jaunā mobilā vienība darbu sāks nākamā gada sākumā, un tas būs papildu atbalsts tiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams.
Tāpat viņa atgādināja, ka jau 2015.gadā tika pieņemts lēmums piešķirt papildu līdzekļus veselības nozarei HIV/AIDS pacientu ārstēšanai, novirzot līdzekļus kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai.
Kopš 2016.gada HIV inficētajiem pacientiem ārstēšana tiek sākta ātrāk – sākot ārstēt pacientus no 350 imūnkompetentajām šūnām iepriekšējo 200 vietā, tādējādi ir ievērojami paplašināts to HIV inficēto personu loks, kas saņem ārstēšanu.
Līdz ar ātrāku ārstēšanas sākšanu tiek samazināti HIV infekcijas slimības riski sabiedrībā, jo HIV ārstēšana ir viens no efektīvākajiem profilakses pasākumiem.
HIV ārstēšanas principu noteikšanā Latvija vadās pēc Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām par antiretrovirālo līdzekļu lietošanu, kur HIV ārstēšanai un profilaksei iekļauta rekomendācija ART sākt visiem HIV inficētajiem neatkarīgi no slimības stadijas un CD4 šūnu skaita. Tajā pašā laikā PVO vadlīnijās ir rekomendēts gadījumos, ja nav objektīvi iespējama visu HIV inficēto personu ārstēšanas sākšana, paredzēt noteiktu pacientu grupu prioritizēšanu ārstēšanas sākšanai.
Tāpat vadlīnijās vairākkārt tiek uzsvērts princips, ka ART aptveres paplašināšana nedrīkst prevalēt pār prioritāro grupu ārstēšanu.
Papildus Veselības ministrija norāda: lai novērstu HIV infekcijas transmisijas risku no mātes bērnam, no nākamā gada pavasara valsts nodrošinās piena maisījumus zīdaiņiem līdz viena gada vecumam HIV inficētām mātēm.
HIV inficētas sievietes nedrīkst barot savus mazuļus ar krūti, lai nepakļautu riskam inficēties ar šo slimību, tādēļ piena maisījumu lietošana ir vienīgā alternatīva zīdaiņa pirmajos mēnešos.
Statistikas dati liecina, ka pēdējos piecus gadus (2011-2015) inficēšanās ar HIV visbiežāk notikusi heteroseksuālās transmisijas ceļā (39%) un kopīgu injicēšanas piederumu lietošanas rezultātā (25%). Papildus jāņem vērā, ka Latvijā ir diezgan augsts sieviešu īpatsvars starp HIV inficētām personām. Turklāt, lai gan grūtniecēm ir pieejama valsts apmaksāta profilaktiskā ārstēšana, ik gadu tiek konstatēta HIV infekcija bērniem, kas iegūta no mātes vertikālās transmisijas ceļā (2013.g. – 10 gadījumi, 2014.g. – 4 gadījumi, 2015.g. – 3 gadījumi).
Pateicoties HIV/AIDS ārstēšanai paredzēto medikamentu efektivitātei un drošībai, HIV vairs nav nāvējošs, bet gan hroniska infekcija, kas ir ārstējama. Tomēr jāuzsver, ka ārstēšana var būt veiksmīga tikai gadījumā, ja HIV tiek atklāts pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to speciālisti aicina cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts risks inficēties, veikt HIV eksprestestu vienu reizi gadā. HIV infekcijas paaugstināta riska grupā ir cilvēki, kuriem ir bijis sekss bez prezervatīva ar vairākiem dzimumpartneriem vai ar partneri, kuram bijuši vairāki citi dzimumpartneri, vai ar partneri, kurš iepriekš lietojis vai šobrīd lieto injicējamās narkotiskās vielas; paši lietojuši vai šobrīd lieto injicējamās narkotiskās vielas; ir bijis kontakts ar svešām asinīm (negadījums, trauma).
HIV eksprestests ir asiņu pārbaude, kuras mērķis ir noskaidrot, vai cilvēks ir inficējies ar HIV. Eksprestests ietver gan asins analīzi, gan pirmstesta un pēctesta konsultāciju, kuru laikā medicīnas darbinieks izskaidro visus ar HIV/AIDS saistītos jautājumus.
