Reģionālajai presei Latvijā šobrīd nav labi laiki, un viens no iemesliem tam ir arī konkurence ar pašvaldību izdevumiem par reklāmas ieņēmumiem, paneļdiskusijā par reģionālās preses tiesībām izdzīvot un pašvaldību izdevumiem sacīja Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes locekle un reģionālā laikraksta «Kurzemnieks» galvenā redaktore Daiga Bitiniece.
Viņa norādīja, ka saredz lielus draudus demokrātijai, izteiksmes un vārda brīvībai Latvijā. Reģionālie laikraksti konkurē ar pašvaldību izdevumiem par auditoriju un reklāmas ieņēmumiem un nereti arī vizuāli ir līdzīgi reģionālajai presei.
«Jau pēc definīcijas, manuprāt, pašvaldību izdevumi nevar būt kā avīze ar savu redaktoru, saviem žurnālistiem, jo tā fundamentāli tiek jauktas divas lietas - sabiedriskās attiecības un žurnālistika. Tā ir tāda liela putra, un viena no nelaimēm ir tā, ka arī cilvēkiem tiek jaukta galva, jo pašvaldību izdevumi iekrīt pastkastītēs par velti. Dažās vietās tirgus tiek kropļots vēl vairāk - tos var arī abonēt. Patiesībā iznāk tā, ka par savu nodokļu maksātāju naudu pašvaldībās tiek nodarīta skāde mazajam biznesam, jo reģionālajai presei šobrīd Latvijā nav labi laiki,» pauda Bitiniece.
Viņa arī piebilda, ka mainās drukātās preses lasīšanas paradumi, reģionālajai presei samazinājušies reklāmas ieņēmumi un cilvēki kā alternatīvu reģionālajai presei mēdz izvēlēties un lasīt tikai pašvaldību izdevumus.
Bitiniece arī minēja, ka Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākajā pētījumā par Latvijas plašsaziņas līdzekļu noturību pret citu valstu vēstījumiem secināts, ka viens no mediju daudzveidību ierobežojošajiem faktoriem Latvijā ir pašvaldību līmeņa politiķu ambīcijas aizstāt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus ar pašvaldību izdotajiem izdevumiem, tādējādi žurnālistiku sapludinot ar sabiedriskajām attiecībām.
Vienlaikus viņa piebilda, ka ne visi reģionālie mediji ir «kara» attiecībās ar pašvaldībām un nav arī tā, ka reģionālajā presē tiek publiskota tikai negatīva informācija. Reģionālā prese neatkarīgi atspoguļo pašvaldībā notiekošo, viņa uzsvēra.
Finansiālā ziņā reģionālo laikrakstu pastāvēšana ir apdraudēta, jo tikai deviņi no 30 reģionālajiem laikrakstiem, tajā skaitā «Kurzemnieks», iznāk trīs reizes nedēļā, akcentēja redaktore.
Savukārt laikraksta «Bauskas Dzīve» advokāts Andris Tauriņš teica, ka «Bauskas Dzīve» ir pirmais laikraksts, kurš ir vērsies tiesā pret pašvaldību - šajā gadījumā Iecavas novada domi - pašvaldības prettiesiskas rīcības dēļ, izplatot savā informatīvajā izdevumā tās funkcijām neatbilstošu informāciju un nodarbojoties ar saimniecisko darbību reklāmas tirgū. Pēc viņa teiktā, tiesvedība ir svarīga, lai labotu normatīvajos aktos pieļautās kļūdas un atgādinātu, kādas ir pašvaldības izdevumu funkcijas.
Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai nav jānodarbojas ar mediju varas jautājumiem. «Tas ir vispār saprotams princips, kas ir skaļi jāpasaka. Diemžēl to nesaprot ne Iecavas novada dome, ne daži deputāti, kurus man bija iespēja uzklausīt Saeimas sēdē. Daudzi nesaprata, kāpēc ir slikti, ka iedzīvotājiem ir pieejams cits, alternatīvs laikraksts. Klātesošie žurnālisti iebilda, ka pašvaldību izdevumi nav laikraksti, bet informatīvi izdevumi, ko pašvaldībai vajag un jāvar izdot. (..) Problēma ir tāda, ka pašvaldība savus izdevumus veido tādus, kas atgādina presi, un arī pēc satura šie raksti neatbilst pašvaldības funkcijām - informēt par pašvaldības darbību,» teica Tauriņš.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka ļoti daudzas pašvaldības veido reģionālās partijas, jo pašvaldību iedzīvotāji neuzticas centrālajai varai. Tāpēc pašvaldībām katrā no jautājumiem, piemēram, attiecībā uz izglītības un sociālā darba organizāciju, ir jāpaskaidro un jāizskaidro sava politika. Tas ir viens no iemesliem, kamdēļ nepieciešami pašvaldību izdevumi. Otrs iemesls - lai iedzīvotāji varētu saprātīgi pieņemt lēmumus nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Pēc Pūķa teiktā, pašvaldības drīkst izdot savas avīzes, ievērojot fundamentālas demokrātijas principus un to darot likumā atļautajās robežās. Savukārt ieņēmumi no reklāmas, viņaprāt, ir pašvaldību atbalsta pasākums un tos nevajadzētu aizliegt. «Ko nozīmē, ja pašvaldība neliek reklāmu? Tas nozīmē, ka tā mazāk noasfaltēs ceļu, mazāk palīdzēs saviem skolniekiem,» izteicās Pūķis, piebilstot, ka ieņēmumi no reklāmas vietu pārdošanas pašvaldības izdevumos ir ļoti mazi. Viņš pauda uzskatu, ka plānotie grozījumi likumā «Par pašvaldībām», kas paredzētu aizliegumu pašvaldību informatīvajos izdevumos izvietot trešo pušu komerciālus paziņojumus, apdraud demokrātiju.
Savukārt deputāts Armands Krauze (ZZS) sacīja, ka piekrīt rosinājumam pašvaldību izdevumos aizliegt publicēt komercreklāmu, taču pašvaldībām ir jābūt tiesībām izdot savus izdevumus un informēt sabiedrību par pašvaldībā notiekošo, jo tāds ir pašvaldību mērķis. Krauze uzsvēra, ka pašvaldību informatīvajos izdevumos vajadzētu aizliegt izvietot trešo pušu komerciālus paziņojumus, bet atļaut publicēt informāciju, kas saistīta ar pašvaldību tiešajām funkcijām.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrija Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes gaitā konstatēja, ka Latvijā ir nostiprinājusies prakse valsts un pašvaldību iestādēm nodarboties ar mediju satura finansēšanu un mediju komercdarbību. Tādā veidā tiek samazināti potenciālie ieņēmumi no reklāmas privātajiem reģionālajiem medijiem, kas jau tā sarūkošā reģionu iedzīvotāju skaita un citu tirgus tendenču dēļ piedzīvo auditorijas skaita lejupslīdi.
Problēmu ir identificējuši arī reģionālo laikrakstu izdevēji un Latvijas Žurnālistu asociācija, pieprasot skaidru valsts politiku ar aizliegumu pašvaldībām izdot savus informatīvos izdevumus. Ekspertu darba grupa rosina sagatavot grozījumus likumā «Par pašvaldībām», kas paredzētu aizliegumu pašvaldību informatīvajos izdevumos izvietot trešo pušu komerciālus paziņojumus - reklāmas un sludinājumus.
