Deputāti iztērē 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

13.oktobrī budžetu pieņēma. Valdība un finanšu ministre to nogādāja Saeimā. Deputāti iesniedza vairāk nekā 600 priekšlikumu par 180 miljoniem eiro. Komisija tos nosūtīja vērtēšanai valdībai, kas pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska rosinājuma papildus piešķīra 9,1 miljonu eiro sešiem sporta objektiem, diviem zinātnes projektiem un Ventspils mūzikas skolai un nosūtīja budžetu atpakaļ deputātiem.

24.novembra agrā rītā Saeima par budžetu nobalsoja galīgajā lasījumā. Papildus priekšlikumiem tā dēvētajās deputātu kvotās iebalsojot vairāk nekā 20 miljonus eiro – paredzot naudu arī brīvdabas estrādēm, katlu mājām, tautastērpiem un pat atsevišķu pašvaldību kanalizācijas sistēmām. Tas būtiski atšķīrās no tā, ko deputāti solīja septembrī, kad papildu tēriņiem bija iecerēti tikai 2,8 miljoni eiro.

Papildu 20 miljonu sadali no naudas neparedzētiem gadījumiem atbildīgās budžeta komisijas deputāti skaidro ar vispārpieņemtu praksi šādi naudu pārdalīt katru gadu. Jo Saeima atšķirībā no ministrijām redzot mazo cilvēku, pašvaldību un nevalstisko organizāciju vajadzības.

«Šīs te lietas mēs veicām, skaņojot ar Finanšu ministrijas vadību. (..) Bet tas bija šis te intensīvais budžeta process, kas sākās pēc tam, kad pakete bija iesniegta Saeimā,» norādīja Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS), atbildot uz jautājumu, kad viņš uzzināja, ka būs šī papildu nauda, ko varēs dalīt deputātu kvotās.

Kāpēc izvēlēti tieši 20 miljoni un kurš deputātiem piedāvājis šādu summu, budžeta komisijas locekļi skaidri pateikt nevar. Tāda esot bijusi vienošanās koalīcijā. Uz naudas dalīšanu uzstājusi Zaļo un zemnieku savienība. Un iesaistījās arī pārējās partijas.

«Cik es saprotu no premjera, tad no ZZS frakcijas bija nākuši ļoti skaidri signāli, ka būtu vajadzīgs atbalsts pašvaldībām tiešām vairāku miljonu apmērā. Un tad, protams, pārējās koalīcijas partijas teica, es to ļoti vienkārši tā izskaidroju... Varbūt tas nav tik vienkārši... Pārējās koalīcijas partijas teica – nu pag, tā īsti nevarēs. Ka viena frakcija piešķir dāvanas savām pašvaldībām. Līdz ar to, ja mēs vispār izejam uz šādu dalīšanu, tad noteikti jāņem vērā arī citu koalīcijā ietilpstošo spēku intereses,» stāsta Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas sekretārs Ints Dālderis («Vienotība»).

Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Budžeta un finanšu komisijas loceklis Edgars Putra (ZZS) skaidroja, ka papildu 20 miljoni eiro esot parādījušies budžeta pieņemšanas laikā, un par šādu summu esot vienojusies koalīcija.

Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis Vilnis Ķirsis («Vienotība») izteicās, ka viņš par to neko nezinot, tomēr pauda viedokli, ka kaut kādas vienošanās noteikti esot bijušas.

Ints Dālderis, atbildot, kurš lēma par šo jautājumu, norādīja: «To, protams, Finanšu ministrija koriģēja, šo jautājumu. Šajās sarunās finanšu ministre bija un arī ierēdņi bija klāt. Katrā ziņā tā bija ļoti koleģiāla saruna. Ministrijas ierēdņi nebija priecīgi par šādām vajadzībām.»

Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), atbildot uz jautājumu, kurš konkrēti pateicis, ka naudu var ņemt no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, norādīja: «Vēlreiz atkārtoju. Finanšu ministre teica, ka viņa iebilst pret jebkādiem priekšlikumiem, taču, ja tiek lemts, tad vienīgais resursu avots ir vai nu papildu priekšlikumi par papildu ieņēmumiem, vai līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.»

Nauda ir sadalīta, bet atbildīgo nav. Deputāti apgalvo, ka finanšu ministrija nav iebildusi. Ministre - ka deputāti rīkojušies pēc sava ieskata un valdībai neesot tiesību viņus ierobežot.

«Ministrija neaicina nekad kādu izmantot līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem, jo mēs no savas puses saprotam, ka nākamais gads nebūs viegls gan ģeopolitikas dēļ, gan ekonomikā ir savi riski un tieši otrādi – mēs aicinājām veidot drošības spilvenu. Tajā skaitā pirmo reizi izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve un arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir svarīgi, lai būtu pietiekami lieli. Šobrīd es teiktu, ka ir tāds minimums atstāts, apmēram 40 miljoni. Pārējo deputāti ir izmantojuši savos priekšlikumos,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

«Formāli viss ir pilnīgi nevainojami noformēts. Jo, ja jūs skatāties kvotu jeb deputātu un partiju priekšlikumus, tur visur pretī stāv - valdība tos neatbalsta. Tātad valdības atbalsta nav. Tātad tīri formāli ne premjera, ne finanšu ministra atbalsta šiem jautājumiem nav. Viņi var teikt, ka Saeima tīri tehniski pati nolēmusi un viņi neko ar to nevar iesākt. Tas nekas, ka tajā atvilktnītē, kas saucas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», bija atstāta nauda, kam ministre un valdības vadītājs pagrieza muguru un teica – jūs varat saimniekot ar to,» skaidro Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis Mārtiņš Bondars (Latvijas reģionu apvienība).

Neparedzētajiem izdevumiem plānotā summa šogad bija neraksturīgi liela - gandrīz 56 miljoni eiro. To veidoja arī soda naudas, ko par pārkāpumiem no bankām iekasēja to uzraugs FKTK.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs uzskata, ka Finanšu ministrijai nevajadzēja ļaut šo naudu deputātiem iztērēt, bet par tās lietderīgu sadali lemt valdībā. Tas ļautu rūpīgāk izvērtēt, vai projekti, kas pārsniedz 50 un 100 tūkstošus eiro, ir patiešām vajadzīgi un nepieciešami.

«Tā ir vislielākā atbildība pašā Ministru kabinetā. Ja Ministru kabinets nespēj sadalīt šos līdzekļus pirms iesniegšanas Saeimā. Ja viņiem nav viedokļa un ja apjoms rezervē «līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» ir pārāk liels, tādā gadījumā tas norāda uz trūkumiem budžeta sastādīšanas procesā. (..) Bēdīgs jau neviens nav. Tikai izņemot tos cilvēkus, kuri uzskata, ka daudz svarīgākas prioritātes budžetā tomēr nav apmierinātas,» izteicās Latvijas republikas fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Premjers Māris Kučinskis par šo situāciju izsakās: «Nav tāda lēmuma, ka varētu meklēt, kurš ir vainīgs. Un kurš nav. Mums vienkārši ir visiem jāuzņemas atbildība par šo sabojāto budžeta pieņemšanas procedūru un no tā jāizdara secinājumi, lai... Ka tādā veidā budžetu nedrīkst apstiprināt. Acīmredzot sākumā bija jāvienojas par saprātīgiem rāmjiem un procedūru, kā tas notika. Mēs to neizdarījām. (..) Valdība neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem. Protams bija sarunas, lai varētu tikt atpakaļ uz ceļa, un tas bija prognozējams. Ja Saeimā tik daudz priekšlikumu atbalstīts, tad nav jāgaida aplausus par šo visu procesu. Bet savākt atpakaļ izlaistu džinu izrādījās neiespējami.»

«Šādu situāciju diemžēl ir pārāk daudz, un acīmredzot valstij vajadzētu veidot šo līdzekļu izmantojumu daudz atbildīgāk tādā veidā, ka tās tiešām ir situācijas, kuras iepriekš nevarēja paredzēt,» uzsver Platais.

Fiskālās disciplīnas padome kritizē Saeimu un valdību, ka budžetā uzkrājumi neatliekamajām vajadzībām palielināti uz Aizsardzības ministrijas rēķina. Tas nozīmē, ka deputātu kvotas mazinājušas līdzekļus, ko Latvija varētu tērēt armijai.

«Lielāka summa līdzekļu neparedzētiem gadījumiem palika uz tā rēķina, ka, pārskatot iekšzemes kopprodukta apmērus, tika samazināts finansējums aizsardzības nozarei. Vai šajā ģeopolitiskajā situācijā tas bija tāds gājiens, ko mums vajadzēja darīt, ņemot vērā mūsu ārpolitiskās prioritātes, to ir ļoti grūti pateikt. Tā bija būtiska izmaiņa, kas palielināja apjomu rezervē «līdzekļi neparedzētiem gadījumiem». Un tagad viņiem būtu jārēķinās ar situāciju, ka daudz no šīm prioritātēm tika apmierinātas uz tā rēķina, ka absolūtā summā tika nedaudz samazināts budžets aizsardzības vajadzībām nākamajam gadam,» piebilst Platais.