NATO bataljona līmeņa kaujas grupas Baltijas valstīs, visticamāk, ieradīsies arī ar pretgaisa aizsardzības spējām, pavēstīja ASV vēstnieks NATO Duglass Luts. Viņš gan arī atzina, ka galīgie lēmumi par bataljonu bruņojumu un spējām vēl nav pieņemti.
NATO bataljoni Baltijā ieradīsies ar pretgaisa aizsardzības spējām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautāts, vai Krievijas militārās aktivitātes Kaļiņingradā, izvietojot tur «Iskander» ballistiskās raķetes, nozīmēs arī to, ka NATO bataljoniem būs nepieciešams Baltijā un Polijā ierasties ar attiecīgām spējām, lai varētu pret tām cīnīties, Luts norādīja, ka kaujas grupas būtība to neparedz. Vienlaikus ASV vēstnieks NATO norādīja, ka bataljoni, visticamāk, būs ar pretgaisa aizsardzības spējām.
Runājot par Krievijas militārajām darbībām NATO robežu tuvumā, vēstnieks pauda, ka alianse tām uzmanīgi seko līdzi. Viņš uzsvēra, ka, piemēram, Krievijas aviācijas bāzes kuģis «Admiral Kuznetsov», kurš ieradies Vidusjūrā, lai piedalītos gaisa triecienos Aleppo, tiek nepārtraukti novērots. Tā, piemēram, kad avarēja viens no uz šī kuģa bāzētajiem iznīcinātājiem, tuvumā esošie NATO valstu spēki piedāvājuši savu palīdzību, bet Krievija no tās atteikusies.
«Ir nepieciešams panākt savstarpēju caurspīdīgumu. Daudz kas notiek mūsu [NATO un Krievijas] kopīgā telpā. Krievija ir pārvietojusi raķetes uz Kaļiņingradu, darbojas Melnajā jūrā un Vidusjūrā. Te ir daudz iespēju un vietas NATO - Krievijas dialogam,» sacīja vēstnieks.
Kā piemēru viņš minēja to, ka NATO - Krievijas padomes ietvaros sabiedrotie informējuši Kremli gan par gaidāmo alianses bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijā, gan par ASV Eiropas drošības iniciatīvu.
Nato seko līdzi krievijas kustībām un kuģa pārvietošanos, kas ir Vidusjūrā. Mes sekojam līdzi visām darbībām, kas ir mūsu gaisa vai jūru telpā, to tuvumā. Pirmā reizē bija piedāvājums palīdzēt krieviem, bet viņiem nevajadzēja to. «Tas ir svarīgi, lai mēs viens no otra uzzinātu par plāniem,» sacīja Luts.
TVNET jau vēstīja, ka Kanādas vadītajā daudznacionālajā NATO bataljonā Latvijā piedalīsies arī Albānijas, Itālijas, Polijas un Slovēnijas karavīri, aizvadītajā nedēļā vienojās alianses aizsardzības ministri.
Katra valsts nodrošinās savu ieguldījumu šajās bataljona līmeņa grupās, lai vienības būtu pilnībā kaujas spējīgas. Tā, piemēram, zināms, ka Polija bataljonā Latvijā iesaistīsies ar tanku rotu. Savukārt Kanāda uz Latviju dalībai daudznacionālajā bataljonā sūtīs bruņumašīnas LAV.
«Tā patiesībā ir kaujas grupa - tas nozīmē, ka vienība būs lielāka nekā bataljons. Kanādieši sniegs savu ieguldījumu - nodrošinās štāba darbu, kā arī izvietos mehanizēto kājnieku rotu. Mēs ieradīsimies ar visu nepieciešamo bruņojumu, tostarp arī ar LAV kājnieku kaujas mašīnām. Arī pārējās dalībvalstis nodrošinās nepieciešamo ieguldījumu. Kaujas grupa būs pilnībā aprīkota un pilnībā funkcionējoša ar visu nepieciešamo bruņojumu,» iepriekš sacīja Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans.
Sagaidāms, ka bataljoni izvietošanos Baltijā un Polijā sāks nākamā gada sākumā. Katrā bataljonā būs aptuveni 1000 karavīru.