Otrdien Briselē pulcēsies NATO ārlietu ministri, lai ar Eiropas Savienības (ES) kolēģiem pārrunātu ciešāku sadarbību vairākās jomās, tostarp to, kas nepieciešama, lai varētu sekmīgi cīnīties ar hibrīddapdraudējumu. Tieši šajā jomā ES - reaģējot apdraudējuma sākumposmā - var ieņemt vēl nozīmīgāku lomu nekā NATO.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norāda, ka tieši ciešāka sadarbība starp abām organizācijām ir viens no galvenajiem elementiem, lai sniegtu veiksmīgu un visaptverošu atbildi uz nepārtraukti mainīgo drošības vidi. Alianses ģenerālsekretārs arī pauda, ka pēdējo gadu laikā attiecībās ar ES ir iestājies jauns impulss, kas ļāvis sasniegt izpratni par to, ka sadarbība starp abām organizācijām ir ļoti svarīga.
Varšavas samita laikā jūlijā NATO un ES parakstīja kopīgu deklarāciju par sadarbību. Paredzēts, ka ārlietu ministru sanāksmē tiks panāktas vienošanās par 40 punktiem, lai šo deklarāciju īstenotu dzīvē.
Viens no aspektiem, kur NATO un ES ir apņēmusies veicināt kopīgu atbildību ir cīņa ar hibrīddapdraudējumu. Plānots, ka Somijas galvaspilsētā Helsinkos tiks izveidots speciāls centrs, kurā tiks pētīti veidi, kādos atbildēt uz hibrīddraudiem un to radītajiem izaicinājumiem. Šāda centra darbībā varēs piedalīties NATO un ES valstis ar saviem ekspertiem.
Interesi par darbu šajā centrā izrādījušas ASV, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Polija, Zviedrija un Baltijas valstis, iepriekš vēstīja aģentūra Reuters.
Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš sarunā ar TVNET norādīja, ka nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības NATO un ES starpā ir radījusi Krievijas neprognozējamā rīcība Gruzijā un pēc tam Ukrainā. Tas gan nenozīmējot, ka ES «atņemtu» NATO to, ar ko alianse vislabāk prot nodarboties, – dalībvalstu aizsardzību. Tomēr tādās jomās kā hibrīdapdraudējums ES, sevišķi apdraudējuma sākumposmā, var spēlēt svarīgāku lomu nekā NATO, uzsvēra vēstnieks.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka lielākie celmlauži šajā jomā ir Baltijas valstis, kurās darbojas NATO izcilības centri. «Mums ir NATO ekselences centrs stratēģiskajā komunikācijā, Lietuvā – enerģētikas jomā, bet Igaunijā – kibertelpas aizsardzībā. Praktiski tās ir svarīgākās apdraudējuma jomas – informatīvā, enerģētiskā drošība un kibertelpa,» pauda Bērziņš.
Padziļināt sadarbību NATO un ES ir iecerējusi arī kiberaizsardzības jomā, standartizējot izmantotās metodes, lai rastu vienotu pieeju šādiem draudiem. NATO plāno sniegt arī loģistikas atbalstu arī ES misijai «Sophia» Vidusjūrā, kuras mērķis cīņa pret cilvēku kontrabandistiem. Tāpat savienība un NATO plāno dalīties ar informāciju un secinājumiem, kas radušies pēc militārajām mācībām.
Savukārt ASV vēstnieks NATO Duglass Luts pauda, ka alianse atbalsta arī to, ka ES valstis attīsta savas drošības struktūras. Tomēr tām ir jāsadarbojas ar NATO, nevis jābūt atšķirīgām un konkurējošām. Luts uzsvēra, ka šobrīd Eiropā gan ir izpratne par to, ka ES drošības struktūrām ir jāpapildina alianse.
NATO ārlietu ministri Briselē plāno pārrunāt arī sasniegto progresu cīņā ar tā dēvēto «Islāma valsti» un Irākas armijas apmācīšanu. Ministri apmainīsies domām arī par situāciju Afganistānā, kā arī reformām, kuras tiek organizētas šajā valstī. Uzmanību ministri pievērsīs arī situācijai Ukrainā.
