Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu ārlietu ministri otrdien Briselē vienojās par vairāk nekā 40 priekšlikumiem, lai stiprinātu abu organizāciju sadarbību, kas ļautu veiksmīgāk atbildēt uz tādiem mūsdienu izaicinājumiem kā hibrīddraudi un kiberdrošība. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzīst, ka ne aliansei, ne ES pašām par sevi nav visu nepieciešamo līdzekļu un vienai otru ir jāpapildina.
Komentējot parakstīto deklarāciju, Stoltenbergs norādīja, ka gan NATO, gan ES šobrīd saskaras ar iepriekš neredzētiem drošības izaicinājumiem. Vairums - 22 no 28 - NATO valstīm ir arī ES dalībvalstis un, reaģējot uz apdraudējumu, nepieciešams izvairīties no nevajadzīgas darbību dublēšanās.
«Alianses un ES mērķis ir viens un tas pats - miera un stabilitātes nodrošināšana mūsu iedzīvotājiem,» sacīja ģenerālsekretārs.
Par nepieciešamību ES un NATO panākt ciešāku sadarbību runāts jau agrāk, taču aktīvas darbības šajā virzienā stagnēja vairākus gadus. NATO amatpersonas atzīst, ka jaunu grūdienu šim procesam deva galvenokārt hibrīdapdraudējums. Zināmu laiku prasīja arī tas, ka priekšlikumus nācās saskaņot ne tikai NATO, bet arī ārpus alianses esošo valstu galvaspilsētās.
Stoltenbergs uzsvēra, ka otrdien parakstītā deklarācija uzskatāma par pirmajiem soļiem, kas sperti šajā virzienā, īpašu uzmanību pievēršot hibrīddraudiem, operacionālajai sadarbībai, kiberdrošībai, kā arī aizsardzības industrijai un pētniecībai.
Paredzēts, ka abas organizācijas strādās, lai tiktu izveidots Eiropas hibbrīddraudu apkarošanas centrs, nodrošināta ātrāka informācijas apmaiņa, kā arī veicināta stratēģiskā komunikācija. Tāpat NATO un ES vienojušās par to, ka tiks sinhronizētas abu organizāciju krīžu reaģēšanas aktivitātes, lai varētu nodrošināt saskaņotu reakciju uz tām, bet kiberaizsardzības jomā NATO un ES apņēmušās dalīties ar uzkrāto pieredzi un rīkot kopīgas mācības.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka sākotnējā reakcija uz hibrīddraudiem ir katras valsts atbildībā, bet abas organizācijas var sniegt tikai savu konsultāciju, ja tas būs nepieciešams.
Atsevišķa uzmanība pievērsta kopīgu aizsardzības spēju veicināšanai. Tā NATO un ES pievērsīs uzmanību programmām, kuras ir saistītas ar gaisa transportu, satelītu komunikāciju, bezpilota lidaparātiem un citām.
Vēl abas organizācijas nolēmušas veicināt sadarbību, palīdzības sniegšanā Rietumbalkānu, kā arī austrumu un dienvidu reģiona valstīm, tostarp Ukrainai, Jordānijai, Marokai, Moldovai un Tunisijai.
ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā Federika Mogerīni tikmēr norādīja, ka nevajadzētu pārāk zemu novērtēt tos draudus, ar kuriem šobrīd saskaras pasaules valstis. Tajā pašā laikā nedrīkst arī aizmirst to spēku, kāds ir ES. Pārstāve uzsvēra, ka cilvēki, kuri dzīvo valstīs ārpus ES, raugās uz Eiropu kā uz drošu un ekonomiski attīstītu vietu.
Lai pārliecinātos par sasniegto progresu priekšlikumu ieviešanā, to ieviešana tiks izskatīta divas reizes gadā, sākot ar NATO Briseles samitu 2017.gadā. Eiropas institūcijas arī strādās, lai izvērtētu iespējas sadarbību šo sadarbību stiprināt arī tālāk.
