Ciešas saites ar Latviju izjūt 67% Latvijas mazākumtautību, liecina Baltijas Sociālo zinātņu institūta 2015.gadā veiktais pētījums «Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā», kas aprakstīts Latvijas trešajā nacionālajā ziņojumā par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā.
Pētījuma rezultāti parāda, ka ciešas saites ar Latviju vecākās paaudzes mazākumtautību vidū izjūt 81%, savukārt 73% jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar pilsētu, kurā dzīvo.
Biežāk ar to, ka ir Latvijas iedzīvotāji, lepojas mazākumtautību nevalstisko organizāciju (NVO) biedri un aktīvisti, kā arī vecākās paaudzes pārstāvji. Mazākumtautību NVO biedri un aktīvisti pozitīvāk vērtē Atmodas periodu un mūsdienu Latviju, kā arī biežāk svin Latvijas proklamēšanas dienas 18.novembrī un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4.maijā.
2015.gadā Latvijā bija reģistrētas 426 biedrības un nodibinājumi, kuru statūti liecina par darbu ar mazākumtautībām. No tām 309 uzskatāmas par mazākumtautību biedrībām, savukārt 117 - par saistītajām biedrībām, kuru vidū ir valodu mācību centri, dažādu tautu deju studijas, sadarbības organizācijas starp Latviju un citām pasaules valstīm, sadraudzības biedrības starp latviešiem un citu tautību pārstāvjiem, kā arī citas.
Pētījumā noskaidrots, ka Latvijā aktīvi darbojas 157 no 309 reģistrētajām mazākumtautību biedrībām un nodibinājumiem, savukārt intensīva vai vidēji aktīva darbība ir 108 mazākumtautību biedrībām un nodibinājumiem. 42 no aktīvajām mazākumtautību NVO ir iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesos valsts un pašvaldību līmenī. Pašvaldību līmenī lēmumu pieņemšanā iesaistītas 16 organizācijas, un valsts līmenī - 26.
