Lai gan vardarbība ģimenēs Latvijā ir ļoti izplatīta un no tās cieš ļoti daudz cilvēku, tostarp bērnu, nesen iznākusi bērniem domāta pasaku grāmata, kurā cita starpā publicēts stāsts, kura varonis gailis iesaka savam saimniekam sist sievu, kā rīkojas arī viņš pats. Pasakā vēstīts, ka saimnieks arī paklausa gaiļa ieteikumam un iekausta savu sievu, kura kopš tās reizes ir rāma un paklausīga.
No angļu valodas tulkoto grāmatu šogad izdevis apgāds Zvaigzne ABC. To tulkojusi Ieva Tarvida.
Apgāda mārketinga daļas vadītājs Gints Balodis TVNET skaidroja, ka izdotajā grāmatā izlasāmas pasakas un pasakas apgāds necenzē.
Viņš minēja vairākas citas daudziem labi zināmas pasakas, kurās parādās vardarbīgas ainas. Piemēram, pasakā par Ansīti un Grietiņu pamāte sūta bērnus mežā, bet pasakā par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem pamāte liek medniekam nogalināt meitenīti un atnest viņas sirdi.
Arī vairākās latviešu tautas pasakās ir vardarbīgi motīvi.
Balodis pieļāva - ja šī ir pirmā pasaku grāmata, ko cilvēks lasa, viņam var rasties jokaina sajūta, taču, ja viņam ir pieredze ar citām grāmatām, tostarp tādām, kurās izlasāmas pasakas, viņš izlasīto saprot adekvāti.
Lasot bērniem pasakas, pēc tam vajadzētu kopā pārrunāt to saturu.
Bērniem ir jāstāsta par dzīves gudrībām, ko drīkst un nedrīkst darīt.
Apgāda pārstāvis arī norādīja, ka šādas pasakas, lasītas kopā ar vecākiem, ir daudz mazāk kaitīgas nekā dažas multenes, datorspēles un TV redzamās pārraides, kuru saturu vecāki vispār nekontrolē.
Ja ģimenē nav vardarbības, šī pasaka to neizraisīs, bet, ja tā pastāv, diez vai vecāki lasīs bērniem priekšā šādu pasaku, Balodis lēsa.
Nevar ignorēt, ko bērns lasa
Savukārt centra «Dardedze» psiholoģe Daina Dziļuma TVNET vispirms uzsvēra, ka vecāku un citu apkārtējo cilvēku ietekme uz bērniem ir nesalīdzināmi lielāka nekā grāmatām, tomēr mēs nevaram arī ignorēt, ko bērns lasa vai skatās.
Konkrēto pasaku nevar nosaukt par ieteicamu, jo tajā vardarbīgajai rīcībai nav nekāda pamatojuma vai atrisinājuma
– tā nepalīdz stiprināt bērnos izpratni par pozitīvām vērtībām. Mūsdienās ir pieejams ārkārtīgi plašs grāmatu klāsts, un tā ir vecāku izvēle – kritiski izvērtēt to, ko bērns lasa (skatās vai spēlē) un izvēlēties kvalitatīvu lasāmvielu. Tāpat būtiski ar bērniem to pārrunāt – tas ne tikai palīdz bērniem labāk saprast lasīto, bet arī stiprina bērnu un vecāku savstarpējās attiecības.
Ne tikai pozitīvas pasakas
Pasakām nav jābūt tikai pozitīvām - daudzās pasakās to varoņi sastopas ar grūtībām un mācās tās pārvarēt. Tāpat bieži lasām arī par negatīvajiem varoņiem, kuri sastopas ar ļaunas rīcības nepatīkamajām sekām.
Daudzas tautas pasakas ietver gadu gaidā uzkrātās zināšanas,
kas caur tēliem un simboliem tiek nodotas nākamajām paaudzēm, mācot atšķirt labu rīcību no sliktas un stāstot par attiecīgajā kultūrā pieņemtajiem uzvedības modeļiem.
Bērni parasti pasakas neuztver burtiski, tāpēc arī mums, pieaugušajiem, šķietami skarbas pasaku epizodes bērni nereti uztver vieglāk, tēlaināk. To, kā bērns uztvers pasaku, ietekmē arī tas, cik viņš ir jūtīgs, kādas ir viņa attiecības ar citiem cilvēkiem, kāda ir apkārtējā vide un kas vēl šobrīd notiek bērna dzīvē.
Taču būtu vēlams, lai pasakas atklātu bērnam noteiktas likumsakarības, parādot, ka rīcībai ir gan cēloņi, gan atbilstošas sekas.
Šī pasaka un tajā ietvertā vardarbības tēma raisīja sabiedrības diskusijas. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (V) vērš uzmanību, ka pasakā sievas iekaustīšana ieteikta kā problēmas risinājums.
@EdmundsJurevics @Vinkele @VRudzitis Kopš tās reizes sieva rāma un padevīga... Bet ja nu būtu devusi pretī kaut ar mīklas rulli?— Baiba Bicēna (@BaibaBicena) November 16, 2016
