Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē notika plašas diskusijas par to, kādos gadījumos un vai vispār bērnu līdz trīs gadu vecumam drīkstētu ievietot bērnunamā. Diskusijā izskanēja bažas par to, vai aizliegums mazus bērnus ievietot bērnunamos neradīs risku bērna drošībai. Tika arī apspriests, vai būs pietiekami daudz audžuģimeņu, kuras gatavas uzņemt mazuļus.
Komisijai izskatīšanai bija nodoti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Saeimas deputāte Inga Bite (LRA) piedāvāja noteikt, ka bērnus līdz trīs gadu vecumam aprūpes iestādēs ievietot nedrīkst. Savukārt komisija piedāvāja likumā ierakstīt, ka, nodrošinot bērnam ārpusģimenes aprūpi, bērnu aprūpes iestādēs nedrīkstētu ievietot bērnus līdz trīs gadu vecumam, izņemot gadījumus, ja bērna veselības vai funkcionālo traucējumu dēļ saņemts ārstu konsilija atzinums un tajā noteikto ārstēšanas taktiku bērnam neuzņemas nodrošināt aizbildnis vai audžuģimene.
Kā skaidroja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Hosams Abu Meri (V), šī norma varētu stāties spēkā 2019.gada 1.janvārī, ņemot vērā, ka jāveic vēl virkne sagatavošanās darbu, tai skaitā jāattīsta specializēto audžuģimeņu kustība.
Kā norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere, kompromisa variants starp piedāvājumiem panākts ne tajā vieglākajā ceļā. Viņa norādīja, ka Bites priekšlikums ir pareizs un bērna interesēm atbilstošs, tomēr var gadīties situācija, kad neviena audžuģimene negrib pieņemt smagi slimu bērnu, un tad sanāktu, ka viņu nāktos atstāt bioloģiskajā ģimenē, kurā pastāv riski bērna drošībai.
Kā sacīja biedrības «Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija» pārstāvis Tālis Zalva, jau šobrīd mazu bērnu ievietošana bērnunamos notiek tikai ārkārtas apstākļos. Tāpat bāriņtiesām ir pienākums reizi trijos mēnešos pārskatīt, vai bērnu tomēr nevar ievietot audžuģimenē.
Savukārt Balvu novada domes priekšsēdētājs un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Andris Kozinovskis (LZS) paziņoja, ka Latvija šobrīd nav gatava pāriet tikai uz audžuģimeņu aprūpi, proti, atteikties no institūcijām. Šobrīd nav izveidots audžuģimeņu reģistrs, tāpēc ne vienmēr visas audžuģimenes pilnīgi visus bērnus grib pieņemt.
Kā skaidroja LM pārstāves, ministrija strādā pie tā, lai tuvāko gadu laikā ieviestu specializētās audžuģimenes, kas strādātu «uz krīzes situācijām», proti, lai mazus bērnus vai bērnus ar specializētām vajadzībām varētu uzreiz ievietot audžuģimenē. Šo projektu plānots sākt 2018.gadā. Tāpat LM tuvāko mēnešu laikā plāno izveidot audžuģimeņu reģistru, lai būtu vieglāk izplatīt audžuģimeņu starpā informāciju par konkrēto bērnu. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) apkopo datus par audžuģimenēm, un bāriņtiesām ir pieejama šī informācija.
Savukārt LPS pārstāve Ināra Dundure norādīja, ka jau 2015.gada martā tika pieņemta koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanu, kurā teikts, ka tiks sakārtotas profesionālās audžuģimenes, tiks piešķirts papildu finansējums, ka audžuģimenes saņems atbilstošu finansējumu, tomēr tas viss vēl ir tikai procesā. Viņa aicināja pieņemt atbildīgus lēmumus, vai arī LM ir jāgarantē, ka 2019.gadā visā Latviju būs pietiekami daudz audžuģimeņu.
«Latvijas profesionālo audžuģimeņu apvienības «Terēze«» vadītāja Ārija Martukāne norādīja, ka jau šobrīd Latvijā ir vairākas pašvaldības, kuras sniedz pienācīgu atbalstu audžuģimenēm, lai tās varētu izvadāt slimos bērnus pie nepieciešamajiem speciālistiem u.tml. Piemēram, Kandavas novadā neviens no ģimenes izņemtais bērns nenonāk bērnunamā.
Deputāti vienojās šos grozījumus vēl skatīt darba grupā, lai runātu gan par normas spēkā stāšanās datumu, gan arī par pašu normas redakciju.
