Lietas un notikumi, par kuriem šogad daudz runāja Latvijā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA, TVNET

Par ko šogad daudz sanāca runāt vienkāršajai tautai? Par daudz ko, kas daudzu citu notikumu virpulī noteikti jau aizmirsies, tāpēc nedaudz plašāk mēģināsim atgādināt, kas sabiedrībai bija uz mēles visa gada garumā. Vai atceraties, ka prezidents bija slimnīcā un aicināja visus klausīt dakteriem, ka tā brīža veselības ministrs Belēvičs bez rindas ārstējās, kamēr daudzi citi stāvēja un stāv garum garās rindās pie ārstiem? Barona iela, tramvajs kapos, bēgļi, skolotāju neziņa par algām līdz pat 1.septembrim. Šis un vēl daudz kas cits TVNET gada aprunātāko notikumu kopsavilkumā.

 

Bēgļi no Latvijas bēg tikpat naski kā no kara savās mājās

8.novembrī nozares ministrs bija spiests atzīt, ka Latviju tobrīd pametuši visi Eiropas Savienības (ES) programmā uz mūsu valsti, Muceniekiem pārvietotie bēgļi, tiklīdz saņēma kādu statusu un izgāja no šīs nomitināšanas vietas. Ministrs plātīja rokas un teica, ka valdība virza izmaiņas likumdošanā, lai pamainītu pabalstu izmaksas mehānismus. Lietuvā situācija identiska, bet Igaunijā šādu gadījumu neesot - tur bēgļus uzreiz sadala pa pašvaldībām un neesot zināmi gadījumi, ka viņi pamestu valsti. Tikmēr deputāti vasarā sprieda - valdībai jāizvērtē, kāpēc patvēruma meklētāji nesāk dzīvi ārpus Muceniekiem, un pat tika domāts par patvēruma meklētājiem sagatavotu īpašu sociālekonomisko iekļaušanas plānu.

Visai amizanta izveidojusies situācija bija ar pabalstu izmaksu bēgļiem – loģiski būtu, ka tad, ja bēglis ir «aizbēdzis», valsts pārtrauc šā pabalsta izmaksu, taču – tas nav Latvijas gadījums. Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu desmit mēnešus, bet personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, - septiņus mēnešus. Ņemot vērā, ka visi tā pošas atstāt Latviju, gada beigās tika «izmesta vēl viena cerību makšķere» - ieceri pabalstu 139 vai 97 eiro bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu pirmajā mēnesī izmaksāt dubultā apmērā, lai vieglāk būtu atrast mājokli un veikt pirmo iemaksu par to. Tas radītu labvēlīgākus apstākļus šiem cilvēkiem, sākot dzīvi Latvijā. Tāpat daudzi simti tūkstošu tika piešķirti, lai remontētu Muceniekus un lai šo cilvēku dzīvošana tur un nekā nedarīšana statusa izskatīšanas laikā būtu patiesi ērta.

Patvēruma meklētāju sekmes latviešu valodas apguvē ir ļoti dažādas. Tiem cilvēkiem, kuriem ir izglītība, mācības padodas labāk - izglītība Muceniekos nonākušajiem esot dažāda - no divām klasēm līdz doktora grādam. Lasīšanas apgūšanai ir izstrādāti 550 attēli ar vārdiem par dažādiem tematiem. Taču mācīšana nav viegla – viens jau tas, ka vai maz kādam par latviešu valodu ir interese, un otrs – Muceniekos ir arābi, kuri savā starpā faktiski nespēj sazināties atšķirīgo dialektu dēļ.

Latvijā sāk atgriezties bēgļi, kuri Latviju pameta, lai dotos vēl labākas dzīves meklējumos uz Vāciju. Izrādās, šī Eiropas bagātākā valsts nedod darba atļaujas Latvijā reģistrētajiem bēgļiem un neļauj arī tur palikt dzīvot. Vācijā liegta arī iespēja pieteikties pabalstiem. Dubultbēglis nu atzīst, ka visi Latviju pametušie bēgļi drīzumā būs spiesti atgriezties vai arī strādās Vācijā nelegāli un tad tiks pieķerti un deportēti uz Latviju piespiedu kārtā. Vairāk nekā 60 bēgļu no Latvijas ir Vācijā.

Vācija ir solījusi iztērēt 150 miljonus eiro, lai palīdzētu migrantiem atgriezties viņu dzimtajās zemēs. Šo palīdzības fondu varēs izmantot gan migranti, gan neveiksmīgi patvēruma pieprasītāji, kas izvēlēsies atgriezties dzimtenē. Šie līdzekļi būs pieejami irākiešiem, afgāņiem un migrantiem no Balkānu valstīm. Vācija, kas 2015.gadā saņēma ap 900 000 patvēruma pieprasījumu, tagad ir pastiprinājusi savu robežu kontroli un noteikumus potenciālajiem imigrantiem.

    Pavisam līdz novembra vidum uz Latviju no Grieķijas bēgļu nometnēm bija pārvietoti 154 cilvēki – ģimenes: vīrieši, sievietes un bērni. Latvija apņēmusies divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas. Tikmēr kopumā visā Eiropas Savienībā bēgļu pārvietošanas programmā no nometnēm uz dalībvalstīm pārvesti 8162 cilvēki.

    Gada pirmajā pusē uzliesmojusī spriedze Mucenieku ciema iedzīvotāju vidū pret patvēruma meklētājiem joprojām ir un tai ir tendence pieaugt, taču gada vidū mediji vairs par to neziņoja. 8.augustā Muceniekos patvēruma meklētāji bija sarīkojuši protestu, paužot neapmierinātību ar dzīves apstākļiem Latvijā. Proti, ar viņiem piešķirto naudu nevarot izdzīvot, esot par maz medicīniskās palīdzības, nav ne mājas, ne darba, ne naudas, tostarp arī cigarešu un našķu bērniem, interneta. Viņuprāt, trīs eiro vietā viņiem dienā būtu jābūt pieejamiem vismaz desmit eiro.

     
    Foto: LETA, TVNET

    Aknu transplantācijas nepieciešamība – kā nāves spriedums; ministrs ārstējas bez rindas

    Mainoties veselības ministriem, aknu transplantācijai domātā nauda aizgājusi ģimenes ārstu atbalstam. Pēdējā gada laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākuši vairāki gadījumi, kad smagi slimi pacienti nesaņem valsts atbalstu aknu transplantēšanai un ir spiesti meklēt ziedotāju atbalstu, - tad tā brīža veselības ministrs Guntis Belēvičs (tolaik ZZS) solīja, ka turpmāk aknu transplantāciju Latvijā pieaugušajiem finansēs valsts, jo nauda tam esot atrasta.

    Solīts makā nekrīt - jaunā veselības ministre Anda Čakša skaidri pateica, ka bijušais ministrs esot daudz ko sasolījis, bet reālā situācija esot tāda, ka nepietiek ar to vien, ka cilvēkam transplantē aknas, nepieciešama arī uzturošā terapija. Tas kopā vienam cilvēkam var izmaksāt no 300 000 līdz pat miljonam eiro. Ministre arī nevarot apsolīt, ka, sākot ar nākamā gada janvāri, valsts budžetā būs nauda aknu transplantācijai.

    Gada beigās visa Latvija juta līdzi diviem cilvēkiem, kuri gaidīja šā dzīvībai vajadzīgā orgāna transplantāciju. Pirmā bija Baiba Barone, kura gaidīja jau ilgi – ne vien atbilstošu donoru, bet arī Belēviča solīto naudu, jo viņai ar mammu nebija tās tik daudz. Kad izrādījās – naudas nebūs, sākās ziedojumu vākšana, ziedojumu pietika, taču – bija viss jau par vēlu. Baibas organisms bija pārāk novārdzis, lai atveseļotos.

    Burtiski brīdi pēc tam aknu transplantācija Tartu tika veikta kādam puisim Austrim Augustam – paldies Dievam, viņam viss ir labi un viņš atkopjas pēc šīs sarežģītās operācijas.

    Veselības ministrs pavasarī pie ārstiem tiek «pa grāvmalīti krēsliņā»

    Vasaras sākumā atkāpās tā laika veselības ministrs Belēvičs - pēc skandāla saistībā ar ķirurģisku manipulāciju veikšanu, apejot oficiālo pacientu reģistrācijas kārtību jeb rindu.

    Nekas slikts nav izdarīts - KNAB ir izbeidzis kriminālprocesu, kurā figurēja bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga par Belēviča iespējamo likumpārkāpumu, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību.

    Krūmiņš tika atstādināts no amata, bet pēc dienesta pārbaudes šajā amatā tika atjaunots. Kā toreiz skaidroja Slokenberga, dienesta izmeklēšanā tika secināts, ka Krūmiņš nav ievērojis slimnīcas kārtību, kādā tiek reģistrēti pacienti. Proti, kartīte tika noformēta pēc pakalpojuma sniegšanas, lai gan dokumentācija bija jānoformē pirms pakalpojuma sniegšanas. Tomēr kopumā prettiesiskas darbības nav notikušas, rēķins jau ir izrakstīts, un Belēvičs ir apliecinājis, ka par pakalpojumu samaksās, līdz ar to vienkārši nav ievērota šī noteiktā kārtība un slimnīcai zaudējumi nav nodarīti.

     
    Foto: Sputnik/LETA

    11 miljonus vērtā e-veselība nedarbojas – tas esot normāli; vajag vēl 10 miljonus

    Minētās summas esot teju trīsreiz par maz, lai uzturētu esošo sistēmu - izmaksas nav aprēķinātas pietiekamā apjomā, «jo tas, kas ir saražots, ir arī jāuztur, jānovērš kļūdas un jāveic pielāgojumi». Piešķirti 170 000 eiro, taču, pēc nozares ministres padomnieces Ilzes Āboliņas domām, sistēmas uzturēšanai nepieciešams pat pusmiljons eiro. Vārdu sakot, ar esošo naudu esošās kļūdas novērst esot neiespējami.

    Būs interesanti - pārsteigs visus Latvijas iedzīvotājus!

    Nākamā e-veselības sistēmas projekta kārta izmaksās vēl 10 miljonus eiro. Būs divi projekti, kurus veidos tā, lai pretendētu uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Eiropas naudu dod tikai tikai jaunu sistēmas pakalpojumu izstrādei un ieviešanai, to nedrīkst izmantot, lai finansētu iepriekš izstrādātās un ieviestās funkcionalitātes. Esošās funkcionalitātes uzlabojumi ir jāsedz no uzturēšanas budžeta.

    Foto: Sputnik/LETA

    Sola, ka jaunajā projekta kārtā beidzot būs tas, par ko visi runā, ka tā vajadzētu būt, proti - sistēmā ārstam būs iespēja ar iedzīvotāju strādāt tā, lai dakteris var redzēt, vai cilvēks ir vai nav aizgājis uz kādu konkrētu izmeklējumu, piemēram, vēža skrīningu. Tāpat ārsts varēs paskatīties, kādas rindas ir uz konkrētiem pakalpojumiem, lai zinātu, kur pacients var aiziet un visātrāk nodot analīzes. Ierēdņi skaidro - tas galīgi nav sarežģīti, vienkārši ir jāsadodas visiem rokās un jāļauj savā starpā apmainīties ar datiem.

    Abas e-veselības trešās kārtas daļas plānots pabeigt līdz 2022.gadam.

     
    Foto: Jānis Škapars/TVNET

    Barona ielas stāsts – vārdos neaprakstāms, skatiet galerijas

    Sabiedrība visu vasaru kā karstu kartupeli mutē viļāja Rīgas domes veikto skaistās Barona ielas remontu (un sastrēgumus uz Brīvības ielas, uz Valdemāra ielas, uz Lāčplēša ielas - arī tur remonti plosījās). Nu tas patiešām bija anekdošu pasākums. Arī pasauli daudz redzējuši cilvēki skatījās un brīnījās, cik megamoderns ir ietves veidojums un klājums – kājas ķeras dažādajos līmeņos, smiltis čirkst, bruģakmeņus liek iekšā, tad ņem ārā un liek atkal iekšā. Rīgas galva tikmēr piebilda, ka ir ļoti pateicīgs interneta lietotājiem par katru fotogrāfiju no remontdarbu gaitas Barona ielā, jo tas palīdzēja Rīgas domei tikt galā ar visām nejēdzībām, kas ar šo remontu bija saistītas.

    Barona ielas rekonstrukciju uzraudzījusī firma samaksu par pakalpojumiem nesaņems

    Rīgas dome par Krišjāņa Barona ielas rekonstrukcijas darbu būvuzraudzību 2015.gadā slēgusi līgumu ar SIA «Bild», kas iepriekš piederēja 2016.gada vasarā kukuļošanas lietā aizturētajam Satiksmes departamenta darbonim Uģim Brožam. KNAB ir aizdomas par viltotiem būvuzraudzības dokumentiem. Saskaņā ar šiem dokumentiem Barona ielā notiekošos darbus uzraudzījusi persona, kura faktiski no rīta līdz vakaram strādājusi Salaspils novada domē.

    Barona ielas būvdarbu veicējiem par trūkumiem būvdarbu procesā ir noformēti pārkāpumu akti un par to piemērots «ārkārtīgi bargs» sods - 7000 eiro. Viss kā pēc papīra, arī visi konstatētie defekti termiņā esot novērsti par uzņēmēja līdzekļiem garantijas ietvaros. Ja tuvāko trīs gadu laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā tiks konstatēti jauni defekti, arī tie tiks novērsti objekta garantijas ietvaros par uzņēmēja līdzekļiem.

    Krišjāņa Barona ielas malās jau vēlā rudenī tika iestādīti kārklveidīgi krūmi - grimoņi, kas esot ļoti «dzīvelīgs augs». Šis ir izvēlēts kā pagaidu risinājums līdz pavasarim, kad šajās vietās tiks iestādīti koki. Šāds risinājums izvēlēts, lai kokiem paredzētajās vietās nebūtu dubļi un mašīnas tās neizbraukātu. Sola, ka būšot arī košas puķes kastēs pa ceļmalām.

    Ušakovs draud: Arī nākamvasar remontēsim Rīgu

    Arī nākamvasar Rīgā gaidāmi sastrēgumi ielu remontu dēļ, brīdina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S). «Nākamgad ir paredzēts Krišjāņa Valdemāra ielas remonts, un atkal pilsēta stāvēs sastrēgumos, bet ielu neremontēt nevar. Valdemāra ielas remonts notikšot neatkarīgi no tā, kas nākamgad uzvarēs Rīgas domes vēlēšanās. Var jau pasmieties - Rīgas dome nākamgad investēs 49,7 miljonus eiro ielu remontā, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijā un pašvaldības izglītības iestāžu rekonstrukcijā, taču, ņemot vērā šā gada pieredzi, patiesībā bail paliek, ko par šādiem miljoniem «var savārīt».

    Oktobrī oficiāli tika pabeigts Barona ielas remonts. Kopumā brauktuves remonts izmaksājis 2,6 miljonus eiro, bet ietves - 900 000 eiro.

     
    Foto: LETA, TVNET

    Jaunais Skanstes tramvajs pa vecajiem kapiem – vai tam būs būt?

    Samērā lielā slepenībā (SIA «Rīgas satiksme» (RS) paudusi, ka visa projekta dokumentācija ir atzīta par komercnoslēpumu) plānots un strauji kā fakts pasludināts – Rīgā būs būt jaunai tramvaja līnijai Skanstes rajonā: tā savienos 6. tramvaja maršrutu un 5., 9. tramvaja maršrutu, lai nodrošinātu videi draudzīga elektrotransporta kustību Skanstes ielā. Tas satracinājis daļu rīdzinieku, kuri pārmeta mirušo piemiņas zaimošanu; VKPAI apņēmās veikt pazemes apbedījumu skenēšanu Senču ielas apkārtnē, lai precizētu Lielo kapu robežas. Bet, degot svecēm un skanot dziesmām, ap 100 cilvēku Lielajos kapos iestājas pret Skanstes tramvaja projektu

    Visādu instanču skaļās pārrunās beigās steidza mierināt - līnija ies tikai pa Senču ielu, neaizskarot Lielo kapu teritoriju, tikmēr Rīgas dome jau izsūtījusi vēstules 46 zemes īpašniekiem par teritoriju, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, atsavināšanu; decembra sākumā 8 personas jau bija domei atbildējušas. .

    Visi satraucās, ka plāns ir tik slepens, ka īsti neviens visu nezina, un nervozitāte beidzās ar to, ka «Sabiedrība par atklātību – «Delna»» tagad 100% uzraudzīs visa caurspīdīgumu, sabiedrības intereses un par to saņems 300 000 eiro, solot skaļi reaģēt visos neskaidros gadījumos un katru sīkumu par projekta gaitu aprakstīt viņu mājaslapā. Organizācijai būšot arī lielas juridiskas pilnvaras iesaistīties finansējuma izlietojuma uzraudzībā.

    Rīgas Domei budžeta deficīts, bet lepni par 372 000 eiro atpērk kapus un sola tos kopt

    Rīgas dome pēc skaļiem «ko jūs nekopjat savus kapus?!» ar baznīcu vienojās vēl šogad no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) atpirkt Lielo kapu teritoriju, kā arī Jēkaba kapu teritoriju. Kopā tiks atpirkta aptuveni 26 hektāru teritorija, atsevišķi izdalot vairākas teritorijas. Savukārt LELB tiks rezervēts īpašums 4000 kvadrātmetru izmērā Imantā dievnamu būvniecībai.

    Jācer, ka šis tomēr nebūs gadījums, kad vilkt paralēles ar Barona ielas izbūves projektu, iedzīvotāji tomēr tiek aicināti tikpat aktīvi ziņot par gadījumiem, kad šķiet, ka projekta īstenošana nenotiek īsti tā, kā nākas.

     
    Foto: president.lv

    Turējām īkšķus par prezidenta – fotomodeļa sirdi

    Valsts prezidenta veselības stāvoklis saasinājās pēc tam, kad pagājušā gada nogalē viņš ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru gāja uz darbu un turpināja veikt savus amata pienākumus, nevis palika mājās un ārstējās, to atzina pats Vējonis, kratot pārējiem pamācoši ar pirkstu - ļaudis bieži domā, ka ir gudrāki par ārstiem un, neklausot viņiem, mēģina slimi iet uz darbu, bet ārstiem ir jāklausa!

    Vējonis 18.janvārī tika nogādāts tā saucamajā Gaiļezerā, dienu vēlāk prezidentu strauji pārvietoja uz Stradiņiem, sabiedrībai skaidrojot nepieciešamību veikt papildu izmeklējumus infekcijas riska novēršanai. 20.janvārī pēc sepses infekcijas, kas skārusi sirds vārstuļus, speciālisti nolēma, ka šajā pašā dienā jāveic sirds operācija. Pēc veiksmīgas operācijas viņš 2.februārī pirmo reizi uzrunāja Latvijas ļaudis, pateicoties par slimības laikā saņemtajiem veselības vēlējumiem un sniegto atbalstu.

    Vējonim slimnīcā visvairāk pietrūka svaiga gaisa un fizisku, sociālu aktivitāšu, jo bija jāievēro pārsvarā sēdošs un gulošs režīms. Prezidents arī «uzsita mūsu ārstiem uz pleca» - ka Latvijā ir ļoti labi ārsti un nebūt nav jābrauc uz ārzemēm, lai veiktu sarežģītas medicīniskās operācijas.

    Septembrī lielu šūmēšanos nopelnīja valsts pirmais pāris, kad viņu attēli, skaistās solīdās drānās, parādījās glauna itāliešu modes žurnāla lappusēs.

    Izrādās, modes māksliniece Anna Osmuškina, ar kuru sadarbojas Valsts prezidents un Iveta Vējone, pasūtot sev tērpus, piedāvāja privātai lietošanai tapušās bildes izmantot itāliešu žurnālam, pret ko prezidents neiebilda. Prezidentam neesot bijis nodoma reklamēt vienu konkrētu mākslinieku.

    KNAB secināja, ka publiski pieejamā informācija nesatur ziņas, kas liecinātu, ka Valsts prezidents būtu pieņēmis dāvanas vai izmantojis savu vārdu reklamēšanai un būtu pārkāpis interešu konflikta likumu.

     
    Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

    Policijai piegādātie automobiļi - ne der, ne neder, neviens nevar saprast!

    Spēkratu testi ir pierādījuši, ka visi 17 Valsts policijai (VP) piegādātie «Citroen Jumpy» automobiļi pilnībā atbilst iepirkuma prasībās noteiktajiem izmešu normatīviem, tā gada beigās paziņoja automobiļu piegādātāja, pilnsabiedrības «A26» pārstāvis Guntars Šīrants. Gada vidū bija izcēlies skandāls, kuru lika risināt visaugstākajai policijas vadībai - vai policijai derēs arī tā piegādātās automašīnas ar «EURO 5» standarta dzinēju, lai gan policija vēlējās spēkratus ar «EURO 6» standarta dzinēju. Problēmiņa radusies bija, jo iepirkums bija pavēris iespējas dažādiem iepirkuma specifikācijas traktējumiem.

    Pastāvēja aizdomas, ka uzņēmējs krāpies un policiju maldinājis ar dokumentiem

    No auto ražotāja Francijā policija saņēma apliecinājumu, kas apstiprina, ka policijai piegādātās automašīnas ir ar «EURO 5» dzinējiem un neatbilst «EURO 6» izmešu sertifikātam. Uzņēmums «A26» savukārt uzskata, ka nav izdarījis nekādus pārkāpumus, jo VP iepirkumā norādīts, ka automašīnām jāatbilst «EURO 6» izmešu sertifikātam, nevis jābūt ar «EURO 6» dzinēju. Piegādātās automašīnas, lai gan ir ar «EURO 5» dzinēju, esot pielāgotas «EURO 6» izmešu sertifikātam.

    Testēšanā esot tikuši iesaistīti Latvijā atzīti speciālisti, kuri veikuši salīdzinošos mērījumus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Spēkratu institūta laboratorijā. Paplašināto pētījumu un rezultātu analīzi, kas apstiprinot, ka piegādātās automašīnas atbilst iepirkuma specifikācijā norādītajam izmešu standartam, pilnsabiedrība «A26» nodevusi pasūtītājam, norādot, ka «EURO 5b» automobilis ieguvis par 2% labākus vidējos izmešu rādītājus nekā testētajam «EURO 6» automobilim.

    Policija tika pie 755 jauniem transportlīdzekļiem un par nomu turpmākos piecus gadus maksās 22 miljonus eiro. Jaunus spēkratus aizturēto pārvietošanai vajadzēja arī Speciālo uzdevumu bataljonam. Policija prasīja furgonus ar jaunās paaudzes motoru «EURO 6». VP ierosināja dienesta pārbaudi attiecībā uz auto iepirkumu. VP konstatēja līguma nepienācīgu izpildi no auto piegādātāja puses, savukārt dienesta pārbaudē tika konstatēti iespējami disciplinārpārkāpumi atbildīgo VP amatpersonu un darbinieku rīcībā.

     
    Foto: TASS/LETA, TVNET

    Skolotājiem sola brangas algas - daudzi saņem mazāk; mājasdarbu interpretācija

    Ierindas iedzīvotāja saprašanā - vasaras brīvlaiks skolās ir tāds, kāds tas ir, un citāds tas nevar būt! Lai gan laiki ir mainījušies un daudziem vasarās sāp galva, kur likt bērnus brīvlaikā un ka varbūt pāris nedēļas īsāks tas tomēr varētu būt, tomēr pagaidām viss paliek pa vecam. Ministrs ar šo bubuli - ilgāku mācību gadu, jauno mācību pieeju un saturu - gada laikā biedēja pat vairākkārt, tomēr valdība klusi, klusi decembrī pieņēma, ka vēl viss notiks pa vecam un bez izmaiņām.

    Vēl vasaras vidū valdībā apstiprinātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis laika gaitā attīstīsies, pēc milzu sašutuma vētras par samazinātām algām solīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Viņš apliecināja, ka patlaban tiek strādāts, lai pašvaldībām parādītu, ka tās ļoti daudz ietaupīs, ja samazinās, piemēram, pustukšu vai ceturtdaļpilnu skolu uzturēšanas izdevumus un tos varēs izmantot citādi.

    Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka minimālais pedagoga atalgojums par likmi ir 680 eiro. Vienlaikus ieviests pārejas periods, kurā pirmskolu pedagogiem minimālais atalgojums ir 620 eiro par likmi, tāpat paredzot iespēju pašvaldībām, ja tām nav iespēju, maksāt 560 eiro par likmi. Tomēr pārsvarā visas pašvaldības rada iespēju minimālo likmi palielināt vismaz līdz 620 eiro.

    Apkopojot datus par pirmajām pēc jaunās kārtības aprēķinātajām algām, secināts, ka aptuveni katrs sestais skolotājs Latvijā septembrī nopelnījis vismaz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. No vispārējās izglītības iestāžu sākumizglītības, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības skolotājiem vismaz 1000 eiro nopelnīja 3446 skolotāji.

    Mēnesi pēc skolotāju algu reformas nu bija redzams, ka no 773 izglītības iestādēm vidēji mēneša darba algas likme palielinājusies 558 izglītības iestādēs (72%). Algu samazinājums piedzīvots 215 izglītības iestādēs. Jāpiemin epizode, ka jāņem vērā, ka gan izglītības iestādēs, kur algas kopumā kāpušas, gan tur, kur algas kopumā kritušās, var vienlaikus būt gan algas samazinājumu, gan arī pieaugumu piedzīvojušie pedagogi.

    Galvenie zaudētāji ir izglītības iestādes, kurās palielinājies izglītojamo skaits, tostarp arī ģimnāzijas. Ja raugās arī uz kvalitātes pakāpēm, tad tas ir lielākais robs - zaudē pilnīgi visi, kam ir kvalitātes pakāpes.

    Mācību saturs dzen izmisumā vecākus; skolotāju dzen izmisumā skolēni

     
    Foto: TASS/LETA

    Mūsu bērnus atdod ārvalstniekiem un bērnunamos, bet valsts – gandrīz nereaģē

    Šogad bija 24 gadījumi, kad ārvalstīs no ģimenēm izņemti Latvijas valstspiederīgo bērni, tā gada beigās paziņoja Tieslietu ministrija. Vienā no minētajām lietām bērns nodots vecākiem, trīs lietās - radinieku aprūpei Latvijā, divos gadījumos - audžuģimenei Latvijā, vienā lietā - radinieku aprūpei ārvalstīs, vienā gadījumā - adopcijai ārvalstīs, ņemot vērā mātes vēlmi, bet vēl vienā lietā vecāki brīvprātīgi nodeva bērnu adopcijai. Savukārt 15 gadījumos vēl nav nolēmuma. Iepriekšējos gados šādu lietu skaits bija līdzīgs: 2014.gadā - 20 lietas, bet 2015.gadā – 25.

    iespējams, šādu gadījumu ir daudz vairāk, jo Latvijas redzeslokā nonāk tikai tie gadījumi, par kuriem tiek ziņots. Informācija tiek saņemta gan no vecākiem, gan arī no ārvalstu iestādēm vai vēstniecībām. Tāpat ir gadījumi, kad ārvalstu institūcijām ir nepieciešama informācija. Kopumā 1.decembrī bija 110 lietas, no kurām vairāk nekā puse - 64 - ir ar Apvienoto Karalisti, deviņas - ar Īriju, sešas - ar Norvēģiju, bet vēl četras ar Vāciju.

    Skandāls – bāriņtiesas strādājot slikti, jo bērni nonāk bērnunamos

    Tas, ka arī bērni līdz divu gadu vecumam atrodas bērnunamos, nenozīmē, ka bāriņtiesas nav mēģinājušas viņiem atrast audžuģimenes, tā šogad izteicās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta vadītāja Valentīna Gluščenko.

    Viņa skaidroja, ka bērni tiek piedāvāti audžuģimenēm, tomēr ne vienmēr audžuģimenes vēlas uzņemties rūpes par bērniem ar veselības problēmām, citu tautību vai reliģiju, piemēram, kāda audžuģimene atteicās uzņemt divus vienas ģimenes bērnus, uzzinot, ka viņu tēvs ir islāmticīgais, tāpat neviena audžuģimene nevēlas uzņemt mazu bērnu ar HIV infekciju.

    Tomēr, lai pateiktu, ka bāriņtiesa tiešām neko nav darījusi lietas labā, ir jāredz visa lieta. Tas, ko minēja tiesībsargs, ir izvilkumi un tikai lēmumi, kuri ir bērnunamu rīcībā, tomēr tas var neatspoguļot visas veiktās darbības. Gluščenko min daudzus apstākļus, piemēram, par gadījumiem, kad radinieki ir izteikuši vēlmi ņemt bērnu aizbildnībā, tomēr bāriņtiesas nav skatījušas šādu iespēju, VBTAI speciāliste pieļāva, ka šāda vēlme ir izteikta, tomēr tai nav sekojusi darbība, jo «cits nevar viņa vietā aiziet pie ārsta veikt veselības pārbaudes vai uzrakstīt iesniegumu».

    Izrādās - VBTAI nav pienākumu augstumos

    Latvijā bērnu tiesību aizsardzības sistēma ir stipri vāja, šādu viedokli šogad pauda tiesībsargs Juris Jansons, kurš asu kritiku veltījis arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, norādot - vai tas saistīts ar kādiem masu pasākumiem, vai pedofilijas gadījumiem, vai vardarbību pret bērniem, netiek zvanīti trauksmes zvani, parasti tiek kaut kas notušēts, noslēpts, pieklusināts. It īpaši, ja runājam par vardarbību skolās, kas ir ielaista un akūta problēma, kur nav vainojamas tikai skolas - tās vienkārši netiek galā ar situāciju, pauda amatpersona.

    Tiesībsargs bargi norādīja - vislielākā atbildības nasta vardarbības jautājumā gulstas uz vecākiem, jo pamats tam, kā bērns uzvedas ārpus mājas, tiek ielikts mājās. Totāli bezcerīgā situācijā Latvijā esot preventīvais darbs ar ģimeni, lai bērns tomēr nebūtu jāizņem no ģimenes, jo bērnam vislabākais ir viņa bioloģiskā ģimene, tātad ar to ir jāstrādā. Bērni tiek izņemti no ģimenēm, bāriņtiesas bieži vien neprofesionāli pieņem lēmumus, prevencija netiek prasīta, atbildība no pašvaldību politiķiem par ārpusģimenes institūcijām netiek prasīta, rājās Jansons.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Aktuālais šodien
    Svarīgākais
    Uz augšu