Administratīvā rajona tiesa šodien noraidīja «Rīgas Pastafariānisma draudzes» prasību pret Uzņēmumu reģistru (UR) un Tieslietu ministriju (TM), jo saņēmusi atteikumu reģistrēt draudzi reliģisko organizāciju reģistrā, informēja tiesā.
Noraida makaronu pielūdzēju draudzes prasību par reģistrācijas atteikumu UR
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā.
TM savā negatīvajā atzinumā norādīja, ka draudzes statūtos aprakstītā mācība, darbības mērķi un uzdevumi pēc savas būtības neatbilst Reliģisko organizāciju likumā ietvertajiem noteikumiem un izpratnei par reliģiskās organizācijas darbību un būtību, draudzes mācība var tikt uztverta kā citu, jau eksistējošo, reliģiju virzienu un Latvijā darbojošos reliģisko organizāciju darbības noniecināšana un izsmiešana, tādejādi aizskarot citu reliģisko organizāciju locekļu un piederīgo reliģiskās jūtas, draudzes statūtos aprakstītā darbība ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātiem valsts uzbūves pamatprincipiem un sabiedrības pamatvērtībām un draudzes darbība var negatīvi ietekmēt Bērnu tiesību likumā norādīto mērķu sasniegšanu.
Tiesa, izvērtējot pārsūdzētajā lēmumā ietverto argumentāciju, nepiekrita TM viedoklim par draudzes nelabvēlīgo ietekmi uz citu reliģisko organizāciju darbību, bērnu tiesību aizsardzību un Satversmē nostiprināto vērtību ievērošanu. Vienlaikus, izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem, tiesa secināja, ka nepastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, jo «Rīgas Pastafariānisma draudze» nav uzskatāma par draudzi Reliģisko organizāciju likuma izpratnē un līdz ar to nav reģistrējama reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā.
Tiesa spriedumā konstatēja, ka saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu draudzi veido vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie, lai noteiktā apdzīvotajā teritorijā veiktu reliģisko darbību, līdz ar to tiesa secināja, ka Latvijā draudzi, kas būtu reģistrējama valsts reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, var izveidot tikai reliģijas vai konfesijas ticīgie. Tāpēc tiesa vērtēja, vai pastafariānisma kustības darbība un mērķi ir atzīstami par saistītiem ar reliģiju.
Tiesa spriedumā secināja, ka draudzes statūtos aprakstītā mācība, darbības mērķi un uzdevumi pēc savas būtības neatbilst Reliģisko organizāciju likumā ietvertajiem noteikumiem un izpratnei par reliģiskās organizācijas darbību. Tiesa secināja, ka pastafariānisms nav uzskatāms par reliģiju. Tiesas ieskatā par pieteicējas izveidotās organizācijas neatbilstību reliģiskas organizācijas statusam liecina arī, piemēram, pieteicējas statūtos norādītie draudzes darbības uzdevumi: attīstīt cilvēkos kritisko domāšanu un pašironiju.
«Lai arī pieteicējas pārstāvis norādījis, ka pašlaik šī kustība ir kļuvusi par pilnvērtīgu reliģisko kustību ar savu vēsturi, ar saviem svētajiem, ar savām reformām un, ka šodien pats kustības dibinātājs vairs nevar ietekmēt kustības tālāko attīstību, jo kustība attīstās pati par sevi, tiesa šādam pieteicējas argumentam nerod pamatojumu ne tiesai iesniegtajos dokumentos, ne pieteicējas sniegtajos paskaidrojumos tiesas sēdē. Pieteicēja atzīst, ka konkrētā kustība radusies no atklātās vēstules, kas uzskatāma kā protests, taču nespēj norādīt ticamus argumentus par šīs kustības transformāciju reliģiskā formā,» skaidroja Administratīvā rajona tiesa.
Tiesa papildus arī norādījusi, ka Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija aizsargā ne tikai reliģiskus, bet arī citus filozofiskus uzskatus vai pat izvēli neticēt, līdz ar to arī organizācija, kuras darbība liecina par mērķi parodēt citu reliģiju uzskatus un dogmas, var atsaukties uz konvencijā noteiktajām tiesībām, taču gadījumos, kad nav konstatējama reliģiska darbība, organizācijai nav obligāti piešķirams reliģiskas organizācijas statuss, bet tā var veikt arī publisku darbību, piemēram, kā biedrība.
«Latvijas Avīze» iepriekš vēstīja, ka TM atzinumu valsts notāre Aija Zundure ir izmantojusi par pamatu atteikuma lēmumam. Iepazīstoties ar pieminētās draudzes statūtiem, TM norāda, ka «pastafariānisma augstākā dievība ir Lidojošais makaronu monstrs» un draudzes darbības mērķis ir «pasludināt Lidojošā makaronu monstra evaņģēliju un darīt par mācekļiem tos, kas tic».
Ministrija piebilda, ka neesot saprotams draudzes statūtos norādīto darbību uzdevuma - «pasludināt tefteļu un makaronu gaismu» - loģiskais tvērums un saturiskā būtība. Ministrija ir konstatējusi, ka draudzes mērķis neesot nodoties konkrētas reliģijas piekopšanai, kādas mācības attīstībai vai dievišķas būtības slavēšanai, bet tā veicina «kritisko domāšanu», apšaubot noteiktas vērtības un pieņēmumus.
Atzinumā arī bija atgādināts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Savukārt pastafariānisma mācība un idejas tendētas uz kristīgās mācības un vērtību noniecināšanu, parodēšanu un nozākāšanu. Draudzes reģistrācija varētu radīt naida celšanu noniecinošās attieksmes dēļ pret Latvijā jau reģistrētajām dominējošām reliģijām, secinājusi TM.
Arī Drošības policija (DP) bija izvērtējusi saņemtos dokumentus par minēto organizāciju. Kā skaidroja DP preses sekretāre Līga Pētersone, pārbaudes rezultātā dienestam radās pamatotas šaubas, vai minētā organizācija definējama kā reliģiska organizācija un tās norādītā ticība kā reliģija. Savukārt tiesībsargs Juris Jansons nebija pārliecināts, vai atteikums reģistrēt «Rīgas Pastafariānisma draudzi» atbilst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, kur noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību.