Ir jāmeklē alternatīvas formas bērnunamiem, uzsver nesen amatā apstiprinātā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Ilona Kronberga.
VBTAI vadītāja mudina meklēt alternatīvas bērnunamiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņasprāt, situācija, kad miera laikā valstī ir pilni bērnunami, nav pieļaujama, tāpēc arī Labklājības ministrija strādā pie bērnunamu likvidācijas. «Deinstitucionalizācijai, kas patlaban tiek plānota un jau notiek, ir labs, leģitīms mērķis, taču jāņem vērā arī tas, ka Latvijā cilvēku vairāk nepaliek. Tas ietekmē absolūti visas jomas. Audžuģimeņu diemžēl nekļūst vairāk, jo arī cilvēku skaits valstī samazinās. Tas nozīmē, ka uz audžuģimenēm un, iespējams, uz ārpusinstitūciju aprūpi jāraugās pavisam citām acīm, jāmeklē citas metodes.»
Pēc Kronbergas teiktā, Latvija šajā jomā varētu pārņemt ārvalstu pieredzi, piemēram, ieviešot tā sauktos grupu dzīvokļus, kur var dzīvot cilvēki, kas uzņemas atbildību par vairākiem bērniem. «Mums nav jābūvē bērnunami, kur bērni dzīvo pa vairākiem vienā istabā. Institucionālās aprūpes vājā vieta ir tā, ka viss notiek masveidā un nav iespējams realizēt individuālu pieeju. Šis nebūs vienas dienas process. Ja aizslēdzam ar atslēgu ēku, uz kuras rakstīts «bērnunams», tas nenozīmē, ka problēma ir atrisināta,» intervijā aģentūrai LETA skaidro VBTAI vadītāja.
Par bērnu adoptēšanu uz ārzemēm Kronberga pauž viedokli, ka Latvijas iedzīvotājiem dzimušiem bērniem ir jāaug Latvijā, tomēr ir vairāki apstākļi, kas būtu jāņem vērā, domājot par audžuģimenēm vai ārpusinstitucionālo aprūpi. «Daudzi bērni, kas dažādu iemeslu dēļ palikuši bez vecāku gādības un aprūpes, ir ar ļoti sliktu veselību - viņiem vajadzīgas īpašas rūpes, īpaša attieksme. Līdz ar to cilvēkam, kas nostātos aiz šā bērna un būtu gatavs viņu pieņemt, jārēķinās ne tikai ar finansiālām lietām, bet arī ar tīri emocionālu un laika ieguldījumu,» skaidro Kronberga.
Pēc viņas teiktā, Latvijas adoptētājs grib mazu, jauku bērniņu, kurš ir fiziski vesels, turklāt mūsu iedzīvotājiem bieži vien ir ļoti šaura dzīvojamā platība, slikti sadzīves apstākļi, pašiem ir bērni, kuri dzīvo saspiesti. Šādas sociālās problēmas, iespējams, daudzus labus cilvēkus, kuri vēlētos rūpēties par bērnu, no adopcijas procesa izslēdz, norāda VBTAI priekšniece.
«Mums jābūt godīgiem. Ja apgalvojam, ka Latvijā dzimst tautas ataudzei nepietiekams bērnu skaits, tad katrā gadījumā ir ļoti rūpīgi jāapsver, vai konkrētais bērns ir adoptējams uz ārzemēm, vai arī mēs varam palīdzēt šim bērnam uzaugt labvēlīgā vidē šeit pat, savā valstī,» uzsver Kronberga.