Latvijas iedzīvotāji visvairāk neuzticas politiskajām partijām, Saeimai un Ministru kabinetam, turklāt pēdējos gados uzticēšanās nepalielinās, atsaucoties uz laikraksta pasūtīto SKDS pētījumu, vēsta «Neatkarīgā». Šā gada decembrī zemākais negatīvais reitings - mīnus 77 - ir bijis politiskajām partijām, kurām uzticējušies tikai 7% aptaujāto, neuzticējās - 84%, bet pārējiem nebija viedokļa. Partijām sekoja Saeima, kuras reitings bijis mīnus 70,3, un valdība - mīnus 54,7.
Pēdējo pāris gadu laikā iedzīvotāju neuzticēšanās šīm institūcijām arvien pieaugusi: 2014.gada izskaņā partijām uzticējās 14% aptaujāto, turpretī šogad vairs tikai 7%. Uzticēšanās Saeimai ir samazinājusies no 24% līdz 12%, bet valdībai - no 27% 2014.gadā līdz 19% šogad.
Savukārt salīdzinoši vislielāko iedzīvotāju uzticēšanos bauda izglītības iestādes, armija un baznīca, kuru reitings šā gada decembrī bijis attiecīgi plus 61,4, 38,6 un 34,1 punkts. Tomēr arī šīs institūcijas ir piedzīvojušas uzticības zudumu: uzticēšanās izglītības iestādēm ir samazinājusies no 78% 2014.gadā līdz 76% šogad, uzticēšanās bruņotajiem spēkiem - no 65% līdz 61%, bet baznīcai - no 66% līdz 57%.
Pozitīvu uzticēšanās reitingu - plus 28,5 - bauda arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tomēr arī uzticēšanās viņam ir samazinājusies no 65% pagājušā gada izskaņā līdz 58% šogad.
Sabiedrības uzticību zaudē arī masu mediji. Uzticēšanās radio Latvijā ir samazinājusies no 61% 2014.gadā līdz 55% šogad, uzticēšanās televīzijām - no 62% līdz 51%, uzticēšanās drukātajiem masu medijiem - no 50% līdz 39%, bet uzticēšanās interneta portāliem - no 42% līdz 35%.
Šā gada izskaņā pozitīvs uzticības reitings bijis pašvaldībām - plus 18,4, Latvijas Bankai - plus 16,4, veselības aprūpes iestādēm - plus 6,3, arodbiedrībām - plus 6,1, savukārt negatīvs tas bijis nevalstiskajām organizācijām - mīnus 0,8, komercbankām - mīnus 12,5, uzticēšanās līmenis tām gan ir augošs.
