Millers cer uz LZA augstceltnes nodošanu VNĪ

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

Lai atjaunotu koncertzāles «Rīga» darbību, tās vadītājs Juris Millers cer uz Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnes nodošanu Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ).

Millers aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzdevis finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) iesniegt Ministru kabinetā kopīgu priekšlikumu par LZA ēkas turpmāku izmantošanu. Viens no iespējamajiem scenārijiem būtu LZA augstceltnes nodošana VNĪ, teica Millers.

«Tas nozīmētu atņemt LZA ēkas apsaimniekošanas funkcijas. Arī LZA atzina, ka tā savām vajadzībām izmanto ļoti nelielu daļu no ēkas,» teica Millers, piebilstot, ka viņš jau ir ticies ar VNĪ pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamo telpu pārņemšanu, kā arī risinājumus pēc iespējas operatīvākai koncertzāles darbības atjaunošanai.

Millers skaidroja, ka gada laikā, kamēr telpas nav tikušas apkurinātas, tām radušies būtiski kaitējumi, kuru izlabošanai būtu nepieciešami 30 000 - 50 000 eiro, remontdarbus paveicot aptuveni četru mēnešu laikā pēc to atgūšanas.

«Patlaban primārais uzdevums ir novērst telpu sabrukumu, kā arī to, lai telpas tiktu apsaimniekotas atbildīgi, nevis izsaimniekotas, kā to dara LZA,» teica Millers. Pagaidām, ņemot vērā, ka telpās nav elektrības un attiecīgi arī gaismas, nav iespējams noteikt, vai telpām radušies tikai vizuāli bojājumi, vai arī radušies arī komunikāciju traucējumi.

Kā ziņots, starp koncertzāli «Rīga» un LZA patlaban notiek vairākas tiesvedības. Lai visas tiesas notiktu pēc iespējas ātrāk, izskatāmās lietas no Rīgas pārceltas uz Daugavpils tiesu.

LZA 2015.gada jūlija beigās lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli «Rīga», to pamatojot ar telpu nomas un siltumenerģijas parādiem. LZA vairākkārt pieprasīja atbrīvot telpas, tomēr koncertzāle «Rīga» turpināja veikt saimniecisko darbību un organizēt koncertus.

Millers uzskata, ka LZA cenšas panākt SIA «Rīgas koncertzāle» maksātnespēju, jo tad LZA ir tiesības pārņemt visus ieguldījumus, neizmaksājot nekādas kompensācijas.

Tomēr producents turpmākajai radošajai darbībai ir atradis jaunas telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbojas Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

Tikmēr 18.janvārī apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesa sāks skatīt «Rīgas koncertzāles» un LZA strīda lietu. Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā iesniegusi koncertzāle «Rīga».

Jau vēstīts, ka Daugavpils tiesa ir lēmusi piedzīt no koncertzāles «Rīga» par labu LZA 59 679 eiro parādu. Lēmums nosaka, ka koncertzālei «Rīga» ir jāatmaksā arī likumiskie procenti LZA - 1021 eiro - un tiesas izdevumi - 1723 eiro. Tāpat Daugavpils tiesa noteikusi LZA tiesības saņemt no koncertzāles «Rīga» 8% gadā no 59 679 eiro parāda summas līdz sprieduma izpildei.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu