Jelgavas tiesa 25.janvārī plāno izvērtēt, vai nepieciešams paturēt apcietinājumā AS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) ceļu meistaram, kuru Drošības policija (DP) tur aizdomās par spiegošanu.
Tiesa lems par spiegošanā aizdomās turētā LDz meistara paturēšanu apcietinājumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Pievienots advokāta komentārs 3. un 4.rindkopā.)
Slēgta tiesas sēde paredzēta plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja Jelgavas tiesā.
Aizdomās turētā vīrieša advokāts Genadijs Ivankins aģentūrai LETA sacīja, ka klients šobrīd nevēlas publicitāti, un advokāts to respektēšot.
«Viņš šobrīd nelūdz nekādu publicitāti, lai publika viņam palīdzētu. Kāpēc mēs šobrīd nevēlamies publicitāti par šo lietu? Tikai tāpēc, ka šobrīd tiek risināts jautājums par to, vai viņš paliks cietumā vai nepaliks. Ja DP nāks mums pretim un mans klients nokļūs uz brīvām kājām, tad tā būs cita lieta,» norādīja advokāts.
TV3 raidījums «Nekā personīga» svētdien vēstīja, ka par spiegošanu aizturētais vīrietis ir bijis «Saskaņas» biedrs un Afganistānas kara veterāns, un tieši saviem bijušajiem dienesta biedriem varētu būt sūtījis savākto informāciju.
Aleksandrs Krasnopjorovs veicis mērķtiecīgu un sistemātisku informācijas vākšanu, kas notikusi ilgstošā laika periodā. Viņš regulāri esot uzturējis kontaktus ar bijušajiem padomju armijas dienesta biedriem Krievijā, un, visticamāk, viņiem arī sūtītas ziņas par NATO kravām, kas ar dzelzceļa vagoniem sūtītas caur Jelgavu, ziņoja «Nekā personīga».
Krasnopjorovs strādājis LDz Jelgavas nodaļā par ceļu meistaru, vadījis iecirkni ar 15 darbiniekiem un atbildējis par sliežu uzturēšanu.
Aizturētā tiešais priekšnieks atminējies, ka pagājušajā gadā no Garkalnes caur Jelgavu uz Lietuvu braukuši vilcienu sastāvi ar kara tehniku, kas piesaistījuši daudzu apkārtējo uzmanību.
DP priekšnieks Normunds Mežviets raidījumam uzsvēris, ka Krasnopjorova darbība nav bijusi vien nevainīga bilžu uzņemšana.
«Ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par personas paturēšanu apcietinājumā, tad tur nav runa par nevainīgu bilžu fotografēšanu un nosūtīšanu. Ir jāsaprot, ka pašreizējos apstākļos, kad Krievija ir izvēlējusies konfrontācijas ceļu ar rietumu pasauli un NATO dalībvalstīm, izlūkošanas pasākumu īstenošana ir viena no tām lietām, kas ir Krievijas politiskās vadības dienas kārtībā. (..) Izlūkdienesti izmanto daudz un dažādas metodes informācijas iegūšanai, bet uzdrošināšos apgalvot, ka izlūkošanas pasākumu esence ir un paliks informācijas iegūšana no personām, iesaistot slepenajā sadarbībā cilvēkus, kuriem ir pieeja informācijai, kuri savām acīm redz, savām ausīm dzird, redz dokumentus un spēj mērķtiecīgi, sistemātiski iegūt informāciju, apkopot informāciju, nodot to saviem kuratoriem. Līdz ar to Krievijai ir pastiprināta interese veidot šeit aģentu tīklu, uzturēt aģentu tīklu, kas spēj sniegt apsteidzošo informāciju par visiem tiem jautājumiem, kas Krieviju operatīvi interesē mūsu valstī,» raidījumam teicis Mežviets.
DP dažus pēdējos gadus pastiprināti uzraugot bijušo militārpersonu biedrības. Mežviets apliecinājis, ka agrāko militāristu kontakti ar biedriem Krievijā var tikt izmantoti, lai spiegotu Latvijā.
Kā vēstīts, novembra beigās DP paziņoja, ka aizturējusi kādu personu aizdomās par spiegošanu, proti, par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij tieši vai ar citas personas starpniecību.
Šajā kriminālprocesā tika veiktas arī tiesas sankcionētas kratīšanas piecos objektos.
Kriminālprocess tika sākts 2016.gada 27.septembrī, izvērtējot ilgākā laika periodā pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju. Tiesa aizdomās turētajam kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu.
DP pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka pērn joprojām galvenos pretizlūkošanas riskus Latvijā radīja Krievijas specdienesti.
Kopš Krimas aneksijas 2014.gadā Baltijā pastiprināti tikušas rīkotas starptautiskas mācības ar NATO valstu piedalīšanos un drošības stiprināšanai sabiedrotie nosūtījuši pastāvīgus spēkus. Kopš Krimas aneksijas Latvijā pastāvīgi uzturas ASV spēki un iepriekš sociālajos tīklos regulāri ir bijušas redzami iedzīvotāji uzņemti video un fotogrāfijas ar sabiedroto karatehniku, kas pārvietota pa dzelzceļu un autoceļiem.