Vairums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas šodien uzklausīto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatam pieteikto kandidātu uzskata, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem vajadzētu aiziet no reklāmas tirgus.
Komisija šodien tikās ar sešiem no kopumā desmit NEPLP padomes locekļu amatam pieteiktajiem kandidātiem, bet atlikušos plāno uzklausīt rītdienas sēdē.
Žurnāla un portāla «Ir» ārštata autore Sanita Upleja-Jegermane sēdē norādīja, ka sabiedriskajiem medijiem Latvijā ir jāiziet no reklāmas tirgus, jo tas palīdzēs vietējiem komerciālajiem medijiem attīstīties. Tāpat viņa uzsvēra, ka būtu jāpalielina Lartvijas valsts budžetā sabiedriskajiem medijiem paredzētais finansējums vismaz līdz vidējam Eiropas Savienības (ES) finansējuma līmenim. Upleja-Jegermane neredz iespēju vairot krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos, līdz ar neuzskata, ka būtu jāveido jauns televīzijas kanāls krievvalodīgajai auditorijai.
Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas informatīvajā telpā tiek stingri uzraudzīta televīzija un radio, taču pārējie plašsaziņas līdzekļi tiek uzraudzīti maz vai netiek uzraudzīti vispār. Tas būtu jāmaina, paredzot līdzvērtīgu attieksmi no sabiedrības un valsts puses.
Upleja-Jegermane arī pauda viedokli, ka sabiedriskos medijus pamatā būtu jāuzrauga sabiedrībai, iesniedzot sūdzības NEPLP, jo ne vienmēr institūcijas var izkontrolēt visa veida saturu medijos, kamēr sabiedrība ir kā «sargsuns».
Atbildot uz Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) jautājumu, kādi būtu trīs neatliekamākiem darbi NEPLP informatīvās telpas stiprināšanai, viņa uzsvēra, ka prioritātes šajā kontekstā ir sabiedrisko mediju stiprināšana, iziešana no reklāmas tirgus un sabiedrisko mediju satura veidošana.
Bijušais Latvijas Televīzijas programmu daļas satura redaktors Ivars Āboliņš sēdē norādīja, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir nepieciešama, taču valsts finansiālā stāvokļa dēļ patlaban nav iespējama. Ja finansiālā situācija valstī uzlabosies, par to var diskutēt. Viņš gan nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāds finansējums tam būtu nepieciešams.
Āboliņš arī uzsvēra, ka NEPLP ir liela loma Latvijas informatīvās telpas pasargāšanā no viltus ziņām. Tāpēc NEPLP jārīko semināri medijpratības veicināšanai. Tāpat jāstiprina multimediju platformas veidošana uz mazākumtautības bāzes, taču tas nedrīkst notikt sasteigti.
Āboliņš arī atzina, ka pirmais neatliekamais NEPLP darbs ir lielāka iesaiste sabiedriskā pasūtījuma izstrādē. Būtiski ir arī stiprināt redakciju neatkarību un veidot mediju ombudu, kas būtu spēcīgs ierocis sabiedriskā medija darba stiprināšanā. Viens no NEPLP jaunā sasaukuma galvenajiem uzdevumiem esot arī izstrādāt jauno sabiedrisko mediju attīstības stratēģiju.
Uz deputāta Borisa Cilēviča (S) jautājumu, vai mediju koncentrācija jeb vairāku mediju piederēšana vienam un tam pašam īpašniekam, ir problēma, Āboliņš atbildēja, ka esošā situācija komerctelevīziju tirgū ir pieņemama, taču nav pieļaujams monopols.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka sacīja, ka 2017.gadam sabiedriskais pasūtījums sabiedriskajos medijos nav precīzi definēts. Tāpēc nākamā NEPLP sasaukuma uzdevums esot precīzi definēt sabiedrisko mediju pasūtījumu.
Tāpat esot būtiski izvērtēt sabiedrisko mediju efektivitāti. «Valsts kontrole jau iepriekšējos savos ziņojumos ir teikusi, ka sabiedriskajos pasūtījumos ir problēma, ka nav skaidrs, kā tiek finansēti sabiedriskā pasūtījuma projekti. Vienā katlā ir gan komerciālie, gan sabiedriskie projekti, kas, protams, apgrūtina sabiedrisko mediju spēju darboties sabiedrisko mediju pasūtījumā,» pauda Līdaka, piebilstot, ka tas apgrūtina arī sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.
Pēc Līdakas teiktā, komerciālie mediji programmu veidošanā strādā gandrīz trīs reizes efektīvāk nekā sabiedriskie mediji, jo sabiedriskā medijam satura veidošanai paredzētais finansējums veido mazāk nekā pusi no visa sabiedriskā medija finansējuma. Viņasprāt, sabiedriskajiem medijiem pats svarīgākais būtu nodarboties ar satura veidošanu nevis blakus funkcijām, piemēram, ēku remontdarbiem.
Deputāte Lolita Čigāne sēdē jautāja, kā Līdaka skaidro savu dalību Starptautiskā konkursa «Dzintara spalva» žūrijā, ko rīko Krievijas vēstniecība Latvijā, lai gan patlaban pretendē uz NEPLP padomes locekļa amatu. Līdaka atbildēja, ka konkursam nav saistība ar Krievijas politiku, bet gan konkursā tiek vērtēti Latvijas žurnālisti, kas darbojas Latvijas mediju telpā. Viņa arī uzsvēra, ka krievu vai cittautiešu sabiedrība ir jāintegrē Latvijas mediju vidē, jāuzrunā, jākomunicē ar šo sabiedrības daļu.
SIA «Hansa Investment Club HIC» valdes priekšsēdētājs Nikolajs Lācis sacīja, ka mediju jomā ir jāsakārto normatīvais regulējums, jāveic efektīvs NEPLP uzraudzīto mediju finanšu audits, lai noskaidrotu, cik efektīvi šie resursi tiek tērēti. Pēc viņa teiktā, komercmediji strādā efektīvāk ar mazākiem resursiem.
Viņš nevarēja precīzi atbildēt uz Mūrnieces jautājumu, kādus Eiropas normatīvos aktus attiecībā uz mediju jomu NEPLP locekļa amatā būtu jāņem vērā. Lācis arī nevarēja atbildēt, uz deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV) jautājumu, kāda institūcija auditē NEPLP. Kaimiņš pauda, ka Lācis ir viens no vājākajiem kandidātiem uz NEPLP locekļa amatu.
SIA «Randala» valdes locekle un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Ieva Beitika sacīja, ka atbalsta sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Taču šādā veidā zaudētie līdzekļi būtu jākompensē sabiedrības līdzmaksājuma veidā.
Viņa sacīja, ka NEPLP būtiskākie uzdevumi būtu mediju tiesiskās vides regulēšana, mediju regulēšana, darbs pie mediju atbalsta fonda izveides.
Arī SIA «Platforma Filma» valdes priekšsēdētāja, filmu producente, TV reklāmu producente un kampaņu vadītāja Aija Ansone norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai sabiedriskie mediji ir stipri, pārliecinoši, sabiedrībai draudzīgi un noderīgi. Pēc viņas teiktā, sabiedriskajiem medijiem ir jāiziet no reklāmas tirgus, jo tas varētu spēcināt komercmedijus, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir svarīgi, lai Latvijā ir vairāki patiesi un droši uzticami mediji.
Viņa arī uzsvēra, ka sabiedriskajam medijam jāpārstāv visu sabiedrības pušu intereses un sabiedriskajā pasūtījumā ir jābūt vairāk diskusiju raidījumiem, raidījumiem, kur pausti dažādi viedokļi. Tāpat jāpievērš uzmanību bērnu un jauniešu auditorijai. Ja tiks radītas daudz un labas televīzijas programmas, to saturs sasniegs jauniešu auditoriju.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) pēc sēdes teica, ka nekomentēs kandidātus, iekams nebūs zināmi Saeimas komisijas balsojuma rezultāti.
Mūrniece pauda cerību, ka, rīt uzklausot atlikušos NEPLP locekļa amata kandidātus, būs no kā izvēlēties. Pēc viņas teiktā, kandidāti ir ļoti dažādi, zināšanu un informētības līmenis bijis dažāds. Mūrniece piebilda, ka bija kandidāti ar ļoti labu teorētisko zināšanu līmeni, un kuri bija ļoti labi sagatavojušies šīs dienas sarunai, strādājuši līdz šim komisijas veidotajās darba grupās, un kuru zināšanas un izpratne par mediju telpā notiekošo ir laba.
Jau vēstīts, ka NEPLP locekli amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima. 2.februārī pilnvaras beidzas četriem no pieciem NEPLP līdzšinējiem locekļiem.
