RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Jurašs iestājas Bordāna partijā un nosauc Rīgas domi par lielāko korupcijas perēkli Latvijā

LETA 38
Juris Jurašs | Foto: Edijs Pālens/LETA

Lielākais korupcijas perēklis Latvijā ir Nila Ušakova (S) vadītā Rīgas dome, šodien preses konferencē pauda bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, vienlaikus paziņot, ka nolēmis iestāties bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un kandidēt Rīgas domes vēlēšanās.

Pēc Juraša teiktā, korupcija ir iesakņojusies visos līmeņos un īpaši tas redzams Rīgas domē, kuras vadītājs augstprātīgi noliedzot problēmas esamību.

Bijusī KNAB amatpersona arī paziņoja, ka valstī pie varas esošajām partijām nav vēlēšanās apkarot korupciju, tāpēc viņam ir grūti noraudzīties uz drūmo korupcijas stāvokli valstī.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Jurašs nolēmis iestāties bijušā tieslietu ministra Bordāna vadītajā JKP un kandidēt vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Jurašs arī aicināšot citus bijušos KNAB darbiniekus sekot viņa pēdās - iestāties Bordāna partijā.

Bijušais KNAB nodaļas vadītājs Bordāna vadītajā partijā esot nolēmis iestāties pēc savas iniciatīvas. «Tas nāca organiski,» uzsvēra Jurašs, piebilstot, ka ar Bordānu viņš ir pazīstams jau ilgu laiku.

Jurašs pagaidām vēl nevarēja pateikt, kurus bijušos KNAB darbiniekus uzrunās, aicinot iestāties Bordāna vadītajā politiskajā spēkā, jo daļa bijušo kolēģu tiesājas ar KNAB par atgriešanos savos amatos. LETA jau ziņoja, ka KNAB pēdējos gados pametuši tādi pazīstami KNAB darbinieki kā Juta Strīķe, Lienīte Šikore, Ilze Draveniece un citi.

Jurašs nedomā, ka dzīvesbiedres strādāšana Rīgas brīvostā viņam traucētu kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Politisko pretinieku stratēģija viņam nav zināma, taču Jurašs nekādu interešu konfliktu šajā faktā nesaskata un vairākas reizes atgādināja, ka viņu «nevar nopirkt», ko apliecinot divi tiesas spriedumi par sodu personām, kas viņam kā toreizējai KNAB amatpersonai piedāvājušas kukuli.

Jurašs arī paziņoja, ka ir pārtraucis tiesā cīnīties par savu atgriešanos darbā KNAB, jo, atgriežoties amatā, tas nebūtu reāls darbs, bet nemitīga cīņa par izdzīvošanu, tāpēc viņš nesen grozījis savu prasību tiesā un tiesājas tikai par, viņaprāt, nelikumīgu biroja reorganizāciju.

Jurašs preses konferenci iesāka, paužot bažas par to, ka politiķi nevēlas apkarot korupciju, un kritizējot Jaroslava Streļčenoka darbu KNAB vadītāja amatā, kā rezultātā KNAB esot palicis par butaforiju un izkārtni. Jurašs gan apgalvoja, ka ciena tos KNAB darbiniekus, kuri turpina strādāt birojā, mēģinot mazināt korupciju Latvijā.

«Nav atbalsta ne no KNAB vadības, ne prokuratūras, kur nu vēl politiskā griba. Skaidrs ir viens: lai arī cik spēcīga būtu pretkorupcijas iestāde, bez politiskās gribas reālus rezultātus korupcijas apkarošanā nav iespējams sasniegt. Lielā mērā var teikt, ka korupcijas apkarotāji ir veiksmīgi apkaroti. Korupcijas apkarotāju komanda ir izspārdīta, un korumpanti šobrīd var gavilēt un dzert šampanieti,» izteicās Jurašs.

Pēc viņa teiktā, koruptīvā sistēma ir iesakņojusies visos līmeņos un praktiski visās valsts un pašvaldību iestādēs, bet visspilgtāk tas redzams Rīgas domē, kuras vadītājs Ušakovs ne tikai nav gatavs sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm un izskaust korupciju, bet atļaujas ciniski un augstprātīgi noliegt problēmas esamību.

«Principā Ušakovs uzspļauj visai Latvijas sabiedrībai. Viss notiekošais man liek domāt, ka Ušakovs ir korumpētās sistēmas administrators un pārvaldnieks. Droši vien es nekļūdīšos, ja teikšu, ka Rīgas dome ir vislielākais korupcijas perēklis mūsu valstī. Nav pat iespējams atcerēties tos daudzos kriminālprocesus, kas ierosināti pret domes vadošajām amatpersonām,» norādīja Jurašs.

Viņš sacīja, ka valsts ienaidniekam nebūs vajadzīgi ne tanki, ne «zaļie cilvēciņi», lai laupītu Latvijas neatkarību, jo ienaidnieks vienkārši «mūs nopirks». Pēc Juraša teiktā, sabiedrībā patlaban ir izveidojusies tolerance pret korupciju - korupcijas gadījumus tā uztver par normu. Šo situāciju Jurašs un viņa pārstāvētā partija gribot mainīt.

JKP vadītājs Bordāns savukārt norādīja, ka viņa partija ir nostiprinājusies un apzināti nav centusies piesaistīt pazīstamos un tautā populāros cilvēkus, kuri lielā mērā izrādoties «liekuļi vai vecie vēži». Partijai pēdējā laikā masveidā piebiedrojoties cilvēki ar neatkarīgu viedokli. Tieši tādi cilvēki kā Jurašs veidojot ne tikai partijas kodolu, bet arī pamatmasu. Šogad vien JKP esot saņēmusi 90 cilvēku iesniegumus par iestāšanos partijā.

Pagaidām nav zināms, vai Jurašs tiks virzīts par JKP Rīgas mēra amata kandidātu. Bordāns norādīja, ka jautājumu par to, ar kurām partijām viņa vadītais politiskais spēks sadarbosies, varēs lemt pēc Rīgas domes vēlēšanām. «Katrs no mums ir gatavs kļūt par Rīgas mēru, taču to, kurš tas būs, izlems vēlētāji. Partija salīdzinās, kurš saņēmis visvairāk balsu. Rīgas mēra amata kandidāti var būt vairāki,» uzsvēra Bordāns, piebilstot, ka kandidāta kārtas numuram partijas sarakstā vēlēšanās neesot būtiskas nozīmes.

Kā ziņots, Jurašs iepriekš sacīja, ka šodienas preses konferenci sasaucis, «ņemot vērā krīzes situāciju korupcijas apkarošanā un politiķu attieksmē pret korupciju».

LETA jau vēstīja, ka KNAB tika veikta reorganizācija un ar KNAB nu jau bijušā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

Starp minētajiem četriem darbiniekiem, ar kuriem dienesta tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, ir Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode, Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Šikore. Rīkojumu, kas paredz izbeigt dienesta tiesiskās attiecības, saņēmusi arī kāda Juridiskās nodaļas galvenā speciāliste.

Jurašs pēc atbrīvošanas no amata veltījis kritiku ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurš esot nostājies pret vairākām personām, kuras mēģinājušas cīnīties ar korupciju.

Jurašs arī pērn žurnālā «Ir» apgalvoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, taču nekāda rīcība no toreizējā priekšnieka Streļčenoka neesot sekojusi.

Saistībā ar žurnālā publicēto informāciju ir sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklē Drošības policija, kura nekādus komentārus nesniedz, taču Jurašs aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka viņam aizdomās turētā statuss šobrīd nav noteikts, taču piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

      Drošības policija Latvijas dzelzceļš Rīgas dome Igaunija KNAB
      38 Komentāri