Visi NEPLP amata kandidāti atbilst prasībām par pielaidi valsts noslēpumam

Ilustratīvs attēls
 

Ņemot vērā pirmo pārbaudi, visi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatiem pieteiktie kandidāti atbilst prasībām par pielaidi valsts noslēpumam, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju informēja tās priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).

Apstiprinātiem NEPLP locekļa kandidātiem stājoties amatā sekos galīgais juridiskais slēdziens par pielaidi valsts noslēpumam.

Šodien Saeimas komisija uzklausīja vēl četrus no desmit NEPLP locekļu amatu kandidātiem. Nākamotrdien komisija no desmit pieteiktajiem kandidātiem izvēlēsies četrus, kurus virzīt apstiprināšanai Saeimā. Balsošana notiks ar vēlēšanu zīmēm vairākās kārtās. Pirms balsošanas par kandidātiem plānotas komisijas locekļu debates.

Reklāma

Par komisijas izvirzītajiem kandidātiem būs jābalso Saeimas plenārsēdē.

Amata pretendente, Politikas centru apvienības atvērtai sabiedrībai direktore Vita Anda Tērauda šodien komisijas sēdē sacīja, ka darbā NEPLP vislielāko uzmanību pievērstu sabiedrisko mediju attīstībai. Svarīgi esot nodrošināt sabiedrisko mediju laikmetīgumu un spēju uzrunāt to auditoriju, kas pēdējos gadu desmitus strauji maina mediju lietošanas paradumus.

Pēc viņas teiktā, izdevies projekts ir Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotā ziņu portāla «lsm.lv» izveide, kas tiek paplašināts un spēj uzrunāt paaudzi darbspējīgajā vecumā no 25-50 gadiem. Vienlaikus viņa atzina, ka sabiedriskie mediji ir nepietiekami pievērsušies informācijas izplatīšanai krievu valodā. Tā kā televīzijas attīstība krievu valodā ir dārga un ierobežoto finanšu resursu dēļ var arī nerealizēties, internets ir veids, kā sasniegt mediju satura krievu valodā lietotājus.

Tēraudas redzējumā svarīgi nodrošināt komerciālo mediju ilgtspēju, kam labs instruments ir Mediju atbalsta fonds.

Viņa arī pauda, ka Latvija dzīvo informatīvā kara apstākļos, un interneta vide ir piesātināta ar dažādiem nepārbaudītiem, neuzticamiem un bieži vien melīgiem informācijas avotiem. Tāpēc NEPLP uzdevums ir pārbaudīt, kāds ir šādu informācijas avotu darbības iemesls, un sodīt par šādu rīcību.

Viņa uzsvēra, ka galvenie darbi NEPLP locekļa amatā būtu iedziļināties sabiedriskā medija finansējuma modelī un meklēt iespējas iziet no reklāmas tirgus.

Producēšanas un mārketinga kompānijas «beach.lv» dibinātājs, producents Patriks Grīva sacīja, ka darbā NEPLP sevi redz kā atbildīgo par radio nozari. Latvijas Radio sastopas ar interneta vides radītiem izaicinājumiem, tāpēc svarīgi stiprināt Latvijas Radio misiju un nozīmi sabiedrībā, definēt katras no Latvijas Radio programmām darbības virzienu.

Pēc viņa teiktā, problēma ir arī veidā, kā tiek aplēsti radio staciju reitingi, tāpēc nepieciešama jauna reitingu sistēma. Sociālo un mediju pētījumu kompānijas TNS ziņojumi liecinot, ka šim uzņēmuma finansiālu apsvērumu dēļ ir problēmas radio monitorēšanā un datu kvalitāte ir neatbilstoša. Tāpēc NEPLP konkursa veidā jāizraugās kompānija, kas šo darbu varētu veikt vissekmīgāk.

Pēc Grīvas domām, problēma ir arī nelegālais saturs, kas jāierobežo. Saskaņā ar biedrības «Par legālu saturu» analīzi vairāk tūkstošiem mājsaimniecību izmanto nelegālus kabeļtelevīzijas pieslēgumus, piekļūstot kanāliem, kuru saturu nevar kontrolēt. Tāpēc ir jāuzlabo sabiedrisko mediju apraide un jārūpējas par tehnisko bāzi un saturiski jāieinteresē auditorija.

Pašreizējais NEPLP loceklis Dainis Mjartāns uzsvēra, ka NEPLP virsmērķis ir Latvijas neatkarīgās mediju telpas stiprināšana. Tāpēc jāstiprina komunikācija ar krievu valodā runājošo auditoriju. To varot paveikt, LTV7 raidījumus krievu valodā attīstot atsevišķā multimediju platformā sadarbībā ar portmālu «lsm.lv» un Latvijas Radio 4.kanālu jeb LR4. Tāpat multimediju satura platformu būtu iespējams attīstīt sadarbībā ar Igaunijas sabiedriskajiem medijiem un Rietumu sabiedriskajiem medijiem, izveidojot Baltijas televīzijas kanālu.

Uz deputātes Lolitas Čigānes (V) jautājumu, kā Mjartāns vērtē savu līdzšinējo darbu NEPLP padomē, viņš norādīja, ka galvenie paveiktie darbi ir apraides atļauju piešķiršanas kārtības ieviešana, multimediju studijas izveide Latgalē. Tāpat izdevies panākt, ka Latvijas Radio klausītāju daļa nesamazinās, kā arī paplašināt Latvijas Radio apraidi pierobežā.

Viņš atzina, ka līdzšinējā darbā veiksmīgāks varēja būt dialogs ar komercradio stacijām. Joprojām nepieciešams stiprināt latgaliešu valodu sabiedriskajos un komercmedijos.

Pēdējā komisijas uzklausīta kandidāte darbam NEPLP, žurnāliste Žanna Helmane sēdē sacīja, ka viņas skatījumā sabiedrisko pasūtījumu ir jāattiecina tikai uz sabiedriskajiem medijiem. Tāpat esot jābūt ikgadējam sabiedriskā labuma testam, lai novērtētu sasniegto auditoriju un radījumu kvalitāti. Sabiedriskajā pasūtījumā esot jāpalielina orģinālsaturs, piemēram, televīzijā. Jāparedz arī mūsdienīga satura radīšana gados jaunākai auditorijai, piemēram, jauns televīzijas kanāls bērniem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jansons pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka pagaidām nevēlas komentēt vai izcelt kādu no kandidātiem.

Deputāte Lolita Čigāne (V) aģentūrai LETA teica, ka NEPLP locekļa amata kandidātu vidū ir izvēle. «Es domāju, ka ir patiešām daudz iespēju izvēlēties. Ir gan kandidāti ar ar labu izglītību un pieredzi, gan ar pieredzes un izglītības trūkumu,» pauda Čigāne.

Deputāts Boriss Cilēvičs (S) aģentūrai LETA sacīja, ka ir pietiekami plašs NEPLP locekļa amata kandidātu loks, no kuriem komisijai izvēlēties. Vienlaikus viņš piebilda, ka ir daži kandidāti, kuri nav piemēroti šim amatam profesionālās pieredzes trūkuma dēļ. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa kandidātu ir labi informēti, ar profesionālu pieredzi, savu vīziju, priekšlikumiem, kam var piekrist vai nepiekrist. Pēc viņa teiktā, diskusijas un intervijas bija ļoti interesantas, saturīgas.

Cilēvičs pauda cerību, ka NEPLP locekļa amata kandidātu izvēle nebūs balstīta uz partiju lēmumiem un balsojums būs atkarīgs no kandidātu profesionālajām kapacitātēm, tādējādi izvēloties labākos kandidātus.

Deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA sacīja, ka ikvienam uzklausītajam kandidātam ir izteikta stiprā puse. Varot redzēt, ka kandidāti ir sekojuši līdzi nozarē notiekošajam. Kandidātu attieksme, pretendējot uz darbu NEPLP, kļūstot arvien nopietnāka, salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, kad viņa kā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja uzklausīja kandidātus darbam NEPLP.

Jau vēstīts, ka Saeimas komisija vakar tikās ar sešiem no kopumā desmit NEPLP padomes locekļu amatam pieteiktajiem kandidātiem - žurnāla un portāla «Ir» ārštata autori Sanitu Upleju-Jegermani, bijušo Latvijas Televīzijas programmu daļas satura redaktoru Ivaru Āboliņu, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori Guntu Līdaku, SIA «Hansa Investment Club HIC» valdes priekšsēdētāju Nikolaju Lāci, SIA «Randala» valdes locekli un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Ievu Beitiku, kā arī SIA «Platforma Filma» valdes priekšsēdētāju, filmu producentu, TV reklāmu producentu un kampaņu vadītāju Aiju Ansoni.

Tāpat ziņots, ka NEPLP locekli amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima. 2.februārī pilnvaras beidzas četriem no pieciem NEPLP līdzšinējiem locekļiem.



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Komercplatība
Komercplatība, Rīga, 600 EUR
Zeme
Zeme, Klintaines pag., 53200 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 30000 EUR